Zigmunds Freids (Sigmund Freud; dzimis Freibergā (Freiberg in Mähren), tagad Pržibora (Příbor) Čehijā, bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs. Zigmunda Freida personības teorija ir veidota apmēram 40 gadu ilgā laika posmā.

Freids par galveno cilvēka dzīves mērķi uzskatīja seksuālo dziņu apmierināšanu. Tas tika uzskatīts par galveno iemeslu cilvēka emocionālajam sasprindzinājumam dzīvē, tai skaitā vardarbībai, agresijai un histērijai. Freids savas karjeras laikā ieviesa daudzus līdz tam brīdim nebijušus terapētiskos ārstēšanas paņēmienus, tai skaitā brīvās asociācijas metodi, dialoga veidošanu ar pacientu psihopatoloģijā un transferences lomu analīzes norisē. Sapņi, pēc Freida domām, bija avots, kur meklēt cilvēka neapzinātās vēlmes.

Pazīstamākie darbi

• Studien über Hysterie, 1895
• Die Traumdeutung, 1899 [1900]
• Zur Psychopathologie des Alltagslebens, 1901
• Drei Abhandlungen zur Sexualtheorie, 1905
• Der Witz und seine Beziehung zum Unbewußten, 1905
• Totem und Tabu, 1913
• Zur Einführung des Narzißmus, 1914
• Jenseits des Lustprinzips, 1920
• Das Ich und das Es, 1923
• Die Zukunft einer Illusion, 1927
• Das Unbehagen in der Kultur, 1930
• Der Mann Moses und die monotheistische Religion, 1939
• Abriß der Psychoanalyse, 1940