Roberts Zuika, dzimis Lubejas pagasta "Ambātos" bija latviešu kordiriģents. Bijis 20. Dziesmu svētku virsdiriģents, 21.—23. Dziesmu svētku Goda virsdiriģents

Roberts Zuika dzimis 1913. gada 20. janvārī Lubejas pagasta "Ambātos". Dziesma un diriģēšana viņam mīļa jau agros mūža gados. Kusas pamatskolas izlaiduma aktā Roberts vada Ādolfa Ābeles dziesmu "Vienu pašu.

1936. gadā Roberts pabeidz Rīgas Skolotāju institūtu ar īpašu korvadoņa un vijoles skolotāja ieteikumu diplomā. Skolas nobeiguma koncertā diriģē Jurjānu Andreja kantāti "Tēvijai" ar 300 balsu kuplo institūta kori. Pēc skolas iegūst skolotāja darbu Kocēnu (toreiz Kokmuižas) pagasta pamatskolā, Valmieras pievārtē un turpina izglītību Valmieras mūzikas skolā. Šai laikā vada korus Liezerē, Kocēnos, Valmierā un Liepājā.

Robertu iesauca Latviešu leģionā 1943. gada rudenī.

Jau 1944. gadā Dundagā izveidoja vīru kori un paspēja dziedāt dievkalpojumos Dundagā, Popervālē un Valdemārpilī. Tad pārceļ vienību uz Poliju, Pozemsdorfā pie Tornas. Seko juceklīga atkāpšanās Pomerānijā, padošanās gūstā Šverinā, tad Hagenavā un pēdīgi lielajā gūstekņu nometnē Putlosā (Ziemeļvācijā), kur nometnes pastāvēšanas laikā doti 23 koncerti un kam bijusi neaizstājama loma karavīru, tagad gūstekņu, morāla gara uzturēšanā.

Gūsta laiku beidzot, koris nolemj neizirt un darboties ar "Zuikas vīru kora" nosaukumu, pulcējoties Lībekā. Bēgļu nometņu laikā koris pa latviešu nometnēm sarīko divus ļoti plašus koncertceļojumus (19 un 14 koncertus), piedalās dziesmu dienās Gēstachtā, Lībekā, Eslingenā.

Bēgļu nometnēm tukšojoties, Zuikas vīru koris 1947. gada rudenī izceļo uz Angliju. Kori no sairuma paglābj komponists Viktors Baštiks, kas tolaik dzied korī, jo Zuikam kā ģimenes cilvēkam uz Angliju izceļošana liegta un tikai vēlāk privāti izdodas atkal korim pievienoties.

Anglijā Zuikas vīru koris ir viena no aktīvākajām vienībām, izpelna koru sacensībās vairākas godalgas, dzied BBC raidījumā, slavenajā Vigmora aulā Londonā, izpelna atzinību Velsas internacionālajā festivālā Langolenā, ir noturīgs balsts visās Anglijas latviešu sarīkotajās dziesmu dienās. Roberta, kā arī daudzu viņa koristu, ikdienas darbs bija metāllietuvēs Korbijā, bet neskatoties uz lielo slodzi, diriģents un viņa koris satiekas uz mēģinājumiem.

Tomēr pēc 11 gadu dzīves Anglijā, darba apstākļu samezglojuma dēļ, Zuika šķiras no sava sirds lolojuma un 1961. gadā Roberts ar savu ģimeni dodas uz ASV un nometas uz dzīvi Kalamazū, Mičiganā.

Drīz vien uzņemas Detroitas latviešu kora vadību, turp dodamies ik sestdienu 5 stundu līkloču braucienā ar satiksmes autobusu no Kalamazū. 1966. gadā uzņemas Kalamazū latviešu vīru kora Grand Rapidu jauktā kora vadību.

1967. gadā Roberts noorganizē Garezera Pirmo Dziesmu dienu, kas turpinās joprojām un būs jau trīspadsmitā nākamgad. Roberts arī Garezerā noorganizēja diriģentu kursus ar komponista Jāņa Kalniņa piedalīšanos, kas atbalsojās arī Austrālijas latviešu kultūras dienu sarīkojumos un bija necerēti kupli jauniešu apmeklēti. Vērojot trimdas koru spēka samazināšanos, viņš nerimstoši rosināja koru sadarbību un tā radusies arī apvienotā vīru kora "Kalēja" (kurā piedalās dalībnieki no Kalamazū, Grand Rapidiem, Čikāgas un Milvokiem, ASV) sadraudzība ar Latvijas koru dzīves norisēm. Šķiet, Roberts nekad nav juties ērti, kamēr prātā nenāk jauna doma pie kuras pielikama roka. Un iedvesma parasti sākas ar viņa nu jau slaveno teicienu: "Tagad tā...". Kopš 1977. gada viņš ir oficiālais žurnāla Latvju Mūzika redaktors, veidotājs. Drīz pēc savas 85. gadskārtas Roberts sāk jaunas ieceres īstenošanu Latvijā: rosināt mūsu tautasdziesmu prasmi skolas bērnos, ko pats ar necerētu panākumu ieviesis Garezera vasaras vidusskolā. Tā ar Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda un Goppera fonda finansiālu atbalstu Latvijas skolām un svešatnes latviešu skoliņām izsūtīti vairāk nekā 25 tūkstoši paša sakārtota tautasdziesmu krājuma Lakstīgalas grāmatiņu.

Roberts Zuika ir bijis virsdiriģents dziesmu svētkos Toronto, Klīvlendā, Bostonā, Čikāgā, Eiropas Dziesmu svētkos Hanoverā un Londonā, 32. Kultūras dienās Austrālijā, XX Vispārējos dziesmu svētkos un goda virsdiriģents XXI, XXII un XXIII dziesmu svētkos Rīgā, Latvijā, kā arī daudzos citos novada dziesmu svētkos. Roberts ar savu pašatdevi un sirsnību, savu nenogurstošo degsmi par latviešu dziesmu nav taupījis, bet devis nesavtīgi tālāk, īstenojot domu, ka "paliek tikai tas, ko tu atdod citiem". Viņš labprāt dalās savā pieredzē ar citiem koru vadoņiem, it sevišķi jaunajiem, jo tie nāk pēc mums.

Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga 2003. gada 29. jūnijā pasniedza Robertam Zuikam IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) 2004. gadā pasniedza balvu par ilggadīgu, pašaizliedzīgu latviešu mūzikas lauka kopšanu un jaunās paaudzes iedvesmošanu.