Andrijans Nikolajevs (Андриян Григорьевич Николаев; dzimis 1929. gada 5. septembrī, miris 2004. gada 3. jūlijā) bija PSRS čuvašu kosmonauts №3, kosmonautes Valentīnas Tereškovas vīrs.

1960. gadā Andrijans Nikolajevs tika ieskaitīts 20 cilvēku kosmonautu kandidātu grupā, gatavojoties lidojumam kosmosā ar Vostok. Bija Vostok-2 dublieris Germanam Titovam. 1962. gada augustā veica lidojumu ar kosmosa kuģi Vostok-3, kosmosā esot 3 diennaktis 22,5 stundas. Vienlaicīgi orbītā atradās otrs kosmosa kuģis Vostok-4.

1963. gada 3. novembrī Andrijans Nikolajevs apprecējās ar Valentīnu Tereškovu, pirmo sievieti, kas lidojusi kosmosā. 1964. gadā viņiem piedzima meita Jeļena. 1982. gadā Andrijans un Valentīna šķīrās.

1969. gada 22. janvārī iebraucot Kremlī, uz automašīnu, kurā atradās Nikolajevs, Ļeonovs, Tereškova un Beregovojs, šāva padomju armijas dezertieris Viktors Iļjins, kurš bija pārliecināts, ka tajā atradās Brežņevs. Nikolajevam lode ieskrambāja muguru; šoferis tika nogalināts, bet Andrijanam izdevās pārtvert mašīnas vadību un apstādināt to.

1970. gada jūnijā Andrijans Nikolajevs veica otro kosmisko lidojumu ar Sojuz-9 kopā ar Vitāliju Sevastjanovu. Viņi uzstādīja kosmiskā lidojuma ilguma rekordu — 17 diennaktis 17 stundas. Tā kā lidojuma laikā viņi nenodarbojās ar fiziskiem vingrinājumiem, kosmonautiem radās problēmas ar adaptāciju zemes apstākļiem. Viņi slikti jutās, nevarēja paiet. medicīniskajā literatūrā šo stavokli nosauca par "Nikolajeva efektu".

Kosmonautu grupu Nikolajevs atstāja 1982. gada 26. janvārī. No 1968. līdz 1992. gadam viņš bija kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka vietnieks.

Andrijans Nikolajevs mira 74 gadu vecumā no sirdsdarbības apstāšanās. Pirms tam viņš bija pārcietis jau 5 infarktus.

Nikolajeva vārdā nosaukts krāteris Mēness pretējā pusē.