Latvijas Nacionālās operas scenogrāfa Edgara Vārdauņa dzīves stāsts ir spilgta liecība par mākslas sasniegumiem operas namā, kuru viņš mīlēja, un pretrunīgo laikmetu, kurā dzīvoja.

Pirmos soļus dekorāciju izgatavošanā Madonas skolnieks Edgars Vārdaunis spēra, aktīva zīmēšanas skolotāja mudināts. Vēlāk jauneklis studēja glezniecību un - kā daudzi studenti tolaik - piepelnījās, veidojot dekorācijas Nacionālajā operā.

1936. gadā Edgars Vārdaunis pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistadarbnīcu un kopā ar sievu Mirdzu Briedi pievērsās gleznošanai.

Šai dzīvei strīpu pārvilka karš. Vairums Edgara Vārdauņa gleznu gāja bojā, 1944. gadā ģimene devās bēgļu gaitās, taču gleznotāju iesauca leģionā.

1945. gadā viņš krita padomju gūstā un nokļuva Komi autonomajā republikā, kur pildīja Uhtas pilsētas Muzikālās komēdijas teātra galvenā mākslinieka pienākumus.

1946. gadā Edgars Vārdaunis atgriezās Latvijā un Operas un baleta teātrī, kura skatuve kļuva par viņa krāsaināko audeklu gandrīz 50 gadu garumā. Vispirms kā scenogrāfs-dekorators, vēlāk (no 1983.gada) jau kā galvenais mākslinieks Edgars Vārdaunis radīja skatuves noformējumu un tērpus vairāk nekā 80 operas un baleta izrādēm, brīvi pielāgojot savu poētisko, dramatisko un trāpīgo stilu dažādu laiku un zemju tēliem.

Edgaram Vārdaunim veltīts daudz slavinošu vārdu. Viņu saukuši par Operas scenogrāfijas lielmeistaru un skatuves burvi, viņš ir saņēmis virkni valsts un starptautisko apbalvojumu, bija laikabiedru, kritiķu un skatītāju mīlēts.

Mūsdienu skatītājiem vislabāk pazīstams Edgara Vārdauņa 1973. gadā veidotais „Turandotas" uzvedums, kas ar žilbinošu spožumu un izpildījuma vērienīgumu pārspēja visas skatītāju un klausītāju cerības. Izrādē valdīja zeltaino toņu gamma - Ķīnas imperatoru galma krāsa. Simboliska ir tautas un Turandotas tērpu krāsu palete - tautai zili pelēkie toņi, Turandotai - asiņaini sārti. Brīva nosacītība etnogrāfiskajos elementos saskan ar Džakomo Pučīni mūziku, kurā austrumnieciskai nokrāsai cauri vijas itāliskā kaisle.

Apbalvojumi:

• 1954.gadā piešķirts republikas Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Goda nosaukums;
• 1956. ordenis "Goda zīme";
• 1959. LPSR Valsts prēmija;
• 1960. gadā kļuvis Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts;
• 1976. gada LPSR Tautas mākslinieks.
• 1981. Darba Sarkanā karoga ordenis;

Apbalvots ar četriem LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem, PSRS Kultūras ministrijas Goda diplomu, PSRS Mākslinieku savienības diplomu, Ungarijas un PSRS draudzības biedrības Goda rakstu, kā arī daudziem citiem. 

1999.gadā ieguvis Aldara Gada balvu par mūža ieguldījumu operas mākslā.

Avots: Opera.lv; "Latvijas baleta un dejas enciklopēdija", R.: Sia "ULMA", 2018.