Miris horeogrāfs, pedagogs, deju svētku virsvadītājs Osvalds Štrauss,

***

No O. Štrausa autobiogrāfijas enciklopēdijai LatvijasLaudis.LV

izgītības darbinieks,
pedagoģijas maģistrs,
horeogrāfs,
deju lieluzvedumu veidotājs,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Esmu dzimis 1927.gadā Kalnciemā, mežsarga ģimenē.
Mācījos Kalnciema pamatskolā, Valsts Bulduru dārzkopības-biškopības skolā, Bulduru dārzkopības tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad Latvijas lauksaimniecības universitāte). Specialitāte - agronoms.

Mana pamatdarbvieta jau vairāk nekā 50 gadus ir Bulduru dārzkopības vidusskolā (kopš 1947.gada; agrāk Bulduru dārzkopības tehnikums). Mācīju biškopību un mērniecību. 12 gadus skolā esmu bijis direktora vietnieks.

Mana aizraušanās ir mācīt tautiskās dejas. Tā aizsākās, kad pēc tehnikuma pabeigšanas sāku mācīties Fizkultūras institūtā un dejot ansamblī "Dzintarzeme".

Bulduru tehnikumā mācīju fizisko kultūru, un direktors mani pamudināja uzņemties arī tautisko deju kolektīva vadīšanu. Sākumā  zināšanu bija pamaz, taču man laimējās sadarboties ar izciliem dejas meistariem - Ingrīdu Saulīti, Mildu Lasmani, Hariju Sūnu, no kuriem daudz mācījos. Jaunatnes un studentu festivālā Maskavā sešdesmitajos gados asistēju baletmeistarei Helēnai Tangijevai-Birzniecei, kas inscenēja Latvijas dejotāju deju svītu. (Tas bija lielākais pasākums, kurā man ar deju iznācis piedalīties.)

Daudz apguvu arī pašmācības ceļā. 1965.gadā Latvijas deju svētkos biju asistents, pēc tam visos nākamajos - viens no republikas deju svētku virsvadītājiem. Arī rajonu un novadu svētkos esmu pildījis šo pienākumu. Ilgstoši esmu sadarbojies ar Jūrmalas dejotājiem (10 gadus vadīju vairākus deju kolektīvus), pēdējā desmitgadē strādāju  ar Aizkraukles rajona dejotājiem.

1967.gadā izveidoju savu pirmo deju - "Rotaļnieks", kurai pamats ir tautas rotaļdejas. Sadarbībā ar komponistu Georgu Dovgjallo, kas manām dejām veidoja tautas m mūzikas apdares, esmu izveidojis vairāk kā divdesmit deju, kas ir gan dejotas uz skatuves un stadionos, gan arī publicētas krājumos. Skolu jaunatnes deju svētkiem ir veidotas bērnu dejas "Buk buk bē", "Zum zum bitīt", "Zosulēni" un citas.

Laikposmā no 1962. - 1995.gadam ir notikuši 7 Skolu jaunatnes deju svētki, no kuriem sešos esmu bijis kolektīvu virsvadītājs. Esmu iestudējis 25 tautiskās dejas aptuveni 25 tūkstošiem deju kolektīvu dalībnieku. Pieaugušajiem dejotājiem 6 deju svētkos no 1970. līdz 1993.gadam iestudētas 19 dejas apmēram 20 000 dalībnieku.

1997.gadā tautisko deju mācīšanā sakrāto pedagoģisko pieredzi apkopoju maģistra darbā "Skolu jaunatnes sagatavošana deju svētkiem un to pedagoģiskais efekts" (LLU Pedagoģijas katedrā). Esmu izstrādājis un pamatojis dejas klasifikāciju (tautas deja, iestudējums, apdare un horeogrāfija). Darbs daļēji balstīts arī uz dejotāju aptauju, kas apliecināja tautas dejas lielo nozīmi skolas vecuma jauniešu stājas un estētisko priekšstatu veidošanā.
 

Pēc katriem Dziesmu vai Deju svētkiem, kad tūkstošiem cilvēku ir izdejojuši manis iecerēto, kad dejas iecere ir attaisnojusies un to ir uztvēris katrs dejotājs, ir lieliska sajūta (esmu jau kādreiz to sacījis žurnālistiem): tad gribas iziet stadionā un katram - lielam un mazam dalībniekam - iedot buču.

Lai sasniegtu tādu deju kolektīvu māksliniecisko līmeni, kādu mēs redzam republikas deju svētkos, ir jāsāk mācīties pirmsskolas un sākumskolas vecumā, jāturpina pamatskolā un vidusskolā, pieaugušo deju kolektīvos un tautas deju ansambļos. Tikai dejojot tautiskās dejas no bērnības līdz sirmam vecumam varēsim attaisnot A.Brigaderes sacīto: "Mazas tautas ir tik lielas, cik liela ir viņu māksla."

Mans tēvs bija ne vien mežsargs, bet arī bitenieks. No mazotnes gāju viņam palīgā - pats tikko degunu varēju pāri stropam pacelt. Tad, protams, pat nesapņoju, ka kādreiz būšu skolotājs vairākiem simtiem bitenieku, kas mācījušies Bulduros.

Tagad  Džūkstē man personīgi ir ap 30 bišu saimes. Darbs ar deju un darbs pie bitēm - tie manā mūžā devuši lielu gandarījumu.

Esmu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998.).

***

Osvalds Štrauss dzimis 08.07.1927. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Osvalds Štrauss bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Mednieku un makšķernieku biedrība "Lielmežs"
  Organizācijas pamatdarbība bija Citas sporta nodarbības
• Latvijas Ordeņu brālība
  Organizācijas pamatdarbība bija Citur neklasificētu organizāciju darbība

Osvalds Štrauss nomira 87 gadu vecumā, 2014. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Osvalds Štrauss varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv