Aristids Jēkabs Lambergs (1934. gada 7. jūlijs — 2010. gada 23. jūnijs) bija latviešu uzņēmējs, trimdas sabiedriskais darbinieks un politiķis. 5. un 6. Saeimas deputāts. LNNK vadītājs no 1993. līdz 1995. gadam.

Biogrāfija

Pirmie gadi un dzīve trimdā

Aristids Lambergs piedzima Jelgavā 1934. gada 7. jūlijā jurista Valdemāra Lamberga un dzejnieces Marijas Urnezus ģimenē. Ģimenē audzis arī pirmdzimtais dēls Silvestrs. Pēc tam, kad PSRS 1940. gadā okupēja Latviju, Valdemārs Lambergs noskaidroja, ka ģimene ir 1941. gadā deportējamo sarakstā. Ģimene paslēpās Rīgā pie Baltezera. Kad Vācija ieņēma Latviju, Lambergi atgriezās savās mājās Jelgavā. Vēlāk, kad pilsētu uzsāka bombardēt, ģimene devās bēgļu gaitās. Viņi sākumā ieradās pie radiem Saldū, bet tad no Liepājas devās uz Vāciju.

Vairākus gadus nodzīvojuši dažādās nometnēs, 1950. gadā Lambergi pārcēlās uz ASV. Tur A. Lambergs absolvēja Lī institūtu un Masačūsetsas Militāro akadēmiju. Ir dienējis Masačūsetsas Nacionālajā gvardē, kur izveidoja Latviešu vadu. Ieguvis leitnanta pakāpi. Vēlāk bijis ASV 26. kājnieku divīzijas štāba rotas komandieris. Studējis uzņēmējdarbības vadību Bostonas universitātē. Studiju gados pievienojies korporācijai Fraternitas Metropolitana. Darbojies nekustamo īpašumu biznesā, bijis Republikāņu partijas biedrs.

Darbība trimdas latviešu biedrībās

Sākot no 1981. gada ieņēma amatus trimdas latviešu organizācijās. Pēc tēva nāves 1973. gadā sācis vadīt pretpadomju akcijas un demonstrācijas, piedalījies tajās ASV un Rietumeiropā. Kopš 1981. gada bijis 1941. gada 14. jūnija piemiņas komitejas priekšsēdētājs. Kopš 1983. gada bija Baltijas Brīvības līgas direktors un Masačūsetsas Apspiesto tautu komitejas viceprezidents. 1983. gadā kā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) pārstāvis Vatikānā piedalījās latviešu kardināla Julijana Vaivoda amatā ievešanas svinībās.

A. Lambergam Bostonā izdevās noorganizēt lielu demonstrāciju, kura notika 1981. gada jūnijā un bija veltīta deportācijas četrdesmitajai gadadienai. Viņš aktīvi darbojās arī Baltijas valstu pasākumā Baltajā namā 1982. gada 14. jūnijā, kad ASV prezidents R. Reigans parakstīja baltiešu Brīvības dienas rezolūciju. No 1983. līdz 1985. gadam vadīja Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Ārējās informācijas nodaļu. No 1984. līdz 1985. gadam bija ALA valdes priekšsēdētāja vietnieks, no 1985. gada līdz 1988. gadam ALA valdes priekšsēdētājs un PBLA valdes loceklis. Veicot ALA priekšsēža pienākumus, viņš organizēja un sekmēja trimdas latviešu līdzdalību Jūrmalas (1986.) un Šatakvas (1987.) konferencēs, kas bija iecerētas kā tilts starp PSRS un ASV.

Atgriešanās Latvijā

A. Lambergs atgriezās Latvijā 1990. gadā. Viņš kļuva par valdības padomnieku ekonomiskajos jautājumos. Drīz sācis darboties politikā, 1993. gadā kļuvis par LNNK vadītāju, amatā bijis divus gadus. 1993. gadā arī ticis ievēlēts ievēlēts 5. Saeimā. Bija LNNK frakcijas priekšsēdētāja biedrs, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs un Baltijas Asamblejas un Privatizācijas aģentūras padomes loceklis.

1995. gadā zaudējis LNNK vadību, kļuvis par partijas priekšsēdētāja vietnieku. Togad ticis ievēlēts 6. Saeimā. Bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs. Bankas Baltija bankrota, Latvijas Krājbankas un Unibankas privatizācijas un G-24 kredītu izsaimniekošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis. Veicis pienākumus kā Starptautiskās parlamentu savienības, Eiropas Padomes un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis, kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis un VAS Rīgas tirdzniecības ostas valsts pilnvarnieks un padomes loceklis.

1997. gadā, LNNK apvienojoties ar Tēvzemei un Brīvībai, Lambergs partiju pameta un pievienojās Latvijas Nacionālajai reformu partijai. Uz neilgu laiku bijis tās vadītājs.

Došanās uz ASV un nāve

Pēc politiķa karjeras beigām Aristids Lambergs atgriezies ASV. Dzīvojis Bostonas priekšpilsētā Vestvudā. Viņš nomira 2010. gada 23. jūnijā.

***