Haile Selassie I (amharu: ኃይለ፡ ሥላሴ — "Trīsvienības spēks"; īstajā vārdā Lijs Tafari Makonens; dzimis 1892. gada 23. jūlijā, miris 1975. gada 27. augustā) bija Etiopijas imperators no 1930. līdz 1974. gadam. Rastafarieši uzskata Haile Selassie I par Dieva inkarnāciju.

Biogrāfija

Ceļš uz troni

Tafari dzimis Ejersa Goro ciematā Hararas provincē. Viņa tēvs bija Ras Makonens Voldē Mikaēls, Hararas gubernators. Tafari tēva vecmāte princese Tenagnevorka Sahle Selassie bija imperatora Menelika III tante. Imperatora ģimenes koks sākas ar Bībelē minētās Sābas karalienes un Izraēlas karaļa Zālamana ārlaulības dēlu.

1911. gadā Tafari tika iecelts par Hararas gubernatoru. Tā paša gada 3. augustā viņš apprecēja Menenu Esfavu, Etiopijas imperatora Ijasu V radinieci.

1916. gadā Ijasu V tika gāzts no troņa un pie varas nāca Tafari radiniece Zaudisu. Tafari tika piešķirts Ras tituls, viņš tika pasludināts par troņmantnieku, kā arī par reģentu, faktiski kļūstot par Etiopijas valdnieku.

Kā reģents, Tafari uzsāka mērenas modernizācijas politiku. 1923. gadā viņš panāca Etiopijas uzņemšanu Tautu savienībā. 1924. gadā Etiopijā tika aizliegta verdzība. Tafari apmeklēja Eiropu, lai iepazītos ar rietumu valstu attīstību.

Pēc Zaudisu nāves, 1930. gadā, Tafari tika pasludināts par imperatoru un Negusa Negast (valdnieku valdnieku). 1930. gada 2. novembrī viņš tika kronēts par imperatoru Haile Selasije I. Viņa pilnais tituls ir Viņa impēriskā augstība, Imperators Haile Selassie I, Karaļu karalis un Lordu lords, Judas cilts uzvarošā lauva, Dieva izvēlētais. 1931. gada 16. jūlijā Imperators pasludināja Etiopijas pirmo konstitūciju.

Itālijas uzbrukums

1936. gadā fašistiskā Itālija, no savām kolonijām Eritrejas un Somālijas, uzbruka Etiopijai. Itāļiem bija daudz modernāka armija, kā arī spēcīga aviācija. Viņi arī nekautrējās pārkāpt starptautiskos kara noteikumus, izmantoja gāzes ieročus, un bombardēja Sarkanā Krusta slimnīcas.

Kad kļuva skaidrs, ka itāļu uzvara ir neizbēgama, valsts padome pieņēma lēmumu, ka Imperatoram jādodas trimdā uz Jeruzālemi, un pēc tam jāaizstāv Etiopijas intereses Tautu savienībā Ženēvā.

1936. gada 5. maijā itāļu karaspēks ieņēma Adisabebu, un Benito Musolīni pasludināja Itālijas karali Viktoru Emanuelu III par Etiopijas imperatoru.

Savā uzrunā Tautu savienībā, Haile Selasije I atgādināja par tās solījumu aizstāvēt savu biedru neatkarību. Viņš runāja par nepieciešamību aizstāvēt vājākas valstis no stiprajām. Viņš aprakstīja savas zemes izpostīšanu un ķīmisko ieroču pielietošanas sekas. Pēc šīs runas Imperators kļuva pazīstams visā pasaulē. "Time" žurnāls viņu pasludināja par Gada cilvēku un antifašisma simbolu visā pasaulē. Diemžēl Tautu savienība apstiprināja tikai minimālas un mazefektīvas sankcijas pret Itāliju.

Haile Selasije I atgriezās Etiopijā 1941. gadā pēc tam kad itāļu karaspēku bija sakāvis Lielbritānijas un Etiopijas karaspēks.

Pēckara politika

1951. gadā bijusī Itālijas kolonija Eritreja un Etiopija apvienojās kopējā federācijā. Tas bija kompromiss starp tiem, kuri gribēja Eritreju vai nu pilnībā pievienot Etiopijai, vai arī pasludināt tās neatkarību.

1955. gadā Imperators pasludināja papildinātu konstitūcija, kura paredzēja plašāku iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē.

1960. gada 13. decembrī, kamēr Imperators atradās valsts vizītē Brazīlijā, viņa Imperiālās gvardes karavīri mēģināja veikt valsts apvērsumu, ko novērsa armijas un policijas spēki. Pēc apvērsuma mēģinājuma Imperators kļuva konservatīvāks. Lai arī apvērsuma mēģinājumu nosodīja Etiopijas Ortodoksālā baznīca, un tam trūka plaša tautas atbalsta, tas radikalizēja daudzus Etiopijas studentus.

1963. gadā Imperators vadīja Āfrikas Vienotības Organizācijas nodibināšanu, kuras galvenā ēka atradās Adisabebā.

Revolūcija

Aizvien radikālāki uzskati izplatījās Adisabebas universitātes studentu vidū un studentu nemieri kļuva par gandrīz ikdienas parādību. Marksisms sāka izplatīties Etiopijas inteliģences pārstāvjos. Vienlaikus, imperiālā galma un parlamenta konservatīvo pārstāvju pretestība neļāva Imperatoram īstenot plašāku zemes reformu.

Ārpus Etiopijas robežām Imperators joprojām bija ļoti respektēts, un ar saviem daudzajiem ceļojumiem tikai vairoja Etiopijas atpazīstamību pasaulē.

1972—1973. gadā Vollo provinci piemeklēja postošs sausums un bads. Impērijas valdība šo problēmu centās noslēpt ne tikai no Etiopijas iedzīvotājiem, bet arī no Haile Selasije I, kura astoņdesmitā dzimšanas diena tika atzīmēta ar lielu vērienu. Kad ziņas par badu kļuva publiskas, Imperatora popularitāte kritās.

Vienlaikus Etiopijas ekonomika cieta no augstajām pasaules naftas cenām. Neapmierināti kareivji sāka dumpoties un pieprasīt labākas algas, kā arī izmeklēt korupcijas skandālus armijas vadībā. Radikāli virsnieki un kareivji izveidoja Derg (komiteju), kas gāza valdību, un 1974. gada 12. septembrī piespieda arī Haile Selasije I atkāpties no Etiopijas troņa. Imperators tika arestēts un ieslodzīts.

1975. gada 28. augustā tika izplatīts paziņojums, ka Haile Selasije I ir miris 27. augustā. Viņa personiskais ārsts noliedza valdības versiju par Imperatora nāvi. Drīz sāka izplatīties baumas, ka pie varas nākušie kareivji Imperatoru ir nosmacējuši ar spilvenu, un apglabājuši zem vienas no pils istabas grīdām.

Pēc marksistu valdības militārās sakāves 1991. gadā liecinieki atklāja vietu kur tika atrastas Imperatora mirstīgās atliekas. 2000. gada 5. novembrī Haile Selasije I svinīgā ceremonijā tika apglabāts Adisabebā.