Harijs S. Trumens (angļu: Harry S. Truman; dzimis 1884. gada 8. maijā, miris 1972. gada 26. decembrī) bija trīsdesmit trešais ASV prezidents (1945—1953). Kā trīsdesmit ceturtais ASV viceprezidents, viņš kļuva par prezidentu pēc Franklina Rūzvelta nāves, kurš savukārt savā ceturtajā prezidentūras termiņā bija valsts galva mazāk par trim mēnešiem.

Pirmā Pasaules kara laikā Trumens bija artilērijas virsnieks. Pēc kara viņš kļuva par daļu no Toma Pendergasta (Tom Pendergast) politiskās mašīnas un Misūrī tika ievēlēts par apgabala komisāru, vēlāk arī par Savienoto Valstu senatoru. Rūzvelta prezidentūras laikā ieguvis nacionālu ievērību kā Trumena kara komitejas vadītājs, 1944. gadā viņš nomainīja Henriju Volisu viceprezidenta amatā.

Trumens iekšējās lietās pieņema izaicinājumu pēc izaicinājuma. Savienoto Valstu ekonomikas nemierīgajai rekonversijai traucēja vairāki nozīmīgi trūkumi, neskaitāms skaits streiku, kā arī Tafta—Hartlija akta pieņemšana, kam Trumens uzlika veto. Viņš pretēji prognozēm uzvarēja 1948. gada prezidenta pārvēlēšanā.

Trumena prezidentūras laikā tika nomestas atombumbas uz Japānas pilsētām Nagasaki un Hirosimu. Viņš iezīmēja ASV pretkomunistisko nostāju aukstā kara gados, pieņemot Trumena doktrīnu brīvo tautu atbalstam pret pakļaušanu. Viņa atbalstītais Māršala plāns sekmēja Rietumeiropas valstu saimniecības atjaunošanu. Viņa otrās prezidentūras svarīgākais notikums bija Korejas karš. 1949. gadā tika izveidota NATO.