Irma Jaunzeme - izcila dziedātāja, pedagogs, kura dzimusi Minskā latviešu ģimenē, ieguvusi dziedātājas izglītību Pēterburgā pie Jāzepa Vītola, pirms izturot iestājeksāmenu pie Aleksandra Glazunova, bet kopš 1925. gada viņa bija jau Maskavas valsts Filharmonijas vadošā soliste un pedagogs.

Viņa ar savu talantu vispirms iekaroja Pēteburgu, tad - Padomju Savienību un uzstājās arī ārpus tās (Ķīnā, Japānā, Vācijā). 

Ar izcilo dziedātāju pamatoti lepojas baltkrievi, kuri viņu uzskata par savējo. Latvijā viņu faktiski nezin, lai gan par viņu rakstīja gan Latvijas laikraksti 30-tajos gados (1929. gadā viņa viesojās Rīgā un dziedāja uz Nacionālās Operas skatuves). Tiesa, koncerts bija vāji apmeklēts, iespējams, PSRS nepopularitātes dēļ un intervētāji norāda, ka latviski viņa runājusi visai vāji, lai gan tiek apgalvots, ka viņa pārzinājusi vismaz 10 valodas.

Vēl trīsdesmito gadu sākumā viņa bija bieža viešņa uz Maskavas latviešu teātra "Skatuve" skatuves, tāpat viesojusies "latviešu kolonijās" PSRS arī citviet (Harkovā, Minskā) taču pēc 1937.- 38. gada PSRS genocīda akcijām, kurās tika pilnībā iznīcināts arī viss Skatuves kolektīvs, viņa šīs saites zaudēja.

Atkārtoti Latvijas presē viņa parādās pirmajā okupācijas - 1940, gadā, kad koncertē Latvijā. Pēc 2. pasaules kara, Rīgā, Jēkabpilī, Liepājā u.c. viņa uzstājusies 1946. 1948. 1949. gados, kur viņas piedalīšanās plaši atspoguļota Latvijas pēckara okupācijas laika presē.

***

Irma Jaunzeme ir dzimusi Minskā latviešu Pētera un Evelīnas Jaunzemju ģimenē. Irma bija vecākā meita. Viņai bija trīs jaunākas māsas. Ģimenes veidošanās Minskā iemesls bija visai vienkāršs - Pēteris nāca no trūcīgas plostnieku ģimenes, Evelīnas vecāki kalpoja Barklaja de Tolli ģimenei un nedeva piekrišanu meitas precībām ar trūcīgu aprindu pārstāvi. 

Radošo darbību sākusi 1916.g. Petrogradā, kopā ar Jāzepu Vitolu piedaloties latviešu koncertos.

Jau 1923. gadā Minskā iznāca viņas savākto un sakopoto baltkrievu tautas dziesmu krājums.

Vēlāk jau starp Irmas skolniecēm minamas Olga Voroņeca, Ludmila Zikina, Žanna Bičevska.

1926. gadā Irma Jaunzeme devās garā koncertceļojumā: Urāli, Sibīrijas pilsētas, ceļojums beidzās Ķīnā un Japānā. Kā 1926. gada PSTS avīzes rakstīja,- 138 koncerti, pirmais "padomju dziedātājas" ce|ojums uz ārzemēm.

Viņas ceļojuma apraksti uz Tālajiem Austrumiem tika publicēti arī Latvijas presē, piemēram, "Atpūtā".

Krievijā pieejamos avotos par Irmu Jaunzemi var atrast tikai sajūsmas pilnas atsauksmes, taču vienlaicīgi - no varas puses - uzskatot, ka viņai kā latvietei un līdz ar to ne īstās tautības un izcelsmes personai, piemēram, nepienākas PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņai tika ierobežotas iespējas ierakstīt skaņuplates, uzstāties oficiālos koncertos, pieņemt ārvalstu uzaicinājumus uz vieskoncertiem. 

Iemesls jūsmot par viņu bija. Irma Jaunzeme pa visu Padomju Savienību ir vākusi un pierakstījusi mazo tautu folkloras dziedājumus, tautas dziesmas, balādes. Ir savāktas pāri par 5000 dziesmām, viņas aktīvajā koncertrepertuārā bija aptuveni 500 dziesmas 64 valodās. Mūzikas lietpratēji un kritiķi atzīmēja viņas prasmi ar balsi uztvert katras tautas dziedājuma etniskās īpatnības.

Irma Jaunzeme ir saņēmusi sajūsmas novērtējumu no Sergeja Prokofjeva, kurš īpaši neiecietīgi izturējās pret jebkuru, kurš atļāvās atkāpties no partitūras viņa skaņdarbos. Bet Jaunzeme atļāvās, piedāvājot savu interpretāciju, un Prokofjevs to atzina.