Gamāls Abdels Nāsers (arābu: جمال عبد الناصر‎; Gamāl ‘Abd an-Nāṣir; dzimis 1918. gada 15. janvārī, miris 1970. gada 28. septembrī) ir viens no Ēģiptes republikas izveidotājiem un otrais tās prezidents. Faktiskais Ēģiptes vadītājs no 1954. līdz 1970. gadam. Viens no ievērojamākajiem jaunlaiku arābu politiķiem, kura politiskā un ideoloģiskā ietekme 1950. un 1960. gados faktiski padarīja viņu par arābu pasaules līderi.

Nāsers bija armijas pulkvedis, viens no Ēģiptes 1952. gada revolūcijas līderiem, kuras rezultātā tika gāzta karaļa Fārūka I vara. Pēc revolūcijas Nāsers bija jaunās valdības premjerministra vietnieks, kurš atbildēja par agrārās reformas norisi valstī. 1954. gadā Musulmaņu brālības biedrs veica atentāta mēģinājumu pret Nāseru, pēc kura viņš sagrāba varu valstī, nosakot mājas arestu prezidentam Muhamedam Nagībam, arestējot Musulmaņu brālības biedrus un komunistus. 1956. gada referendumā tika pieņemta valsts konstitūcija un Nāsers kļuva par Ēģiptes prezidentu.

Nāsera ievērotais neitralitātes kurss saasināja attiecības ar Rietumvalstīm, kuras atsauca Asuānas dambja finansējumu. 1956. gadā Nāsers nacionalizēja Suecas kanāla kompāniju, kas izsauca Suecas krīzi. Ēģiptei uzbruka britu, franču un Izraēlas spēki. Starptautiskā spiediena rezultātā tiem tomēr nācās atkāpties, kas palielināja Nāsera prestižu arābu pasaulē. No 1958. līdz 1961. gadam eksistēja Apvienotā Arābu republika, kurā ietilpa Ēģipte un Sīrija. 1962. gadā Nāsers veica pēc rakstura sociālistiskas reformas valstī. 1964. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kā arī Nāsers kļuva par Nepievienošanās kustības vadītāju. 1967. gadā izcēlās Sešu dienu karš, kura rezultātā Izraēla okupēja Sīnāja pussalu. Pēc 1970. gada Arābu līgas samita Nāsers mira no infarkta. Bērēs piedalījās apmēram 5 miljoni cilvēku.