Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Stenders (Gotthard Friedrich Stender; dzimis 1714. gada 27. augustā, miris 1796. gada 17. maijā), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, saukts par "Veco Stenderu".

• Dzimis 1714. gada 27. augustā Lašu mācītāja muižā. Cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) mācītāju ģimenes.
• Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu draudzes mācītāja vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu.
• 1736. - 1739. gadā Stenders studēja teoloģiju, vecās valodas un retoriku Jēnas un Halles universitātēs Vācijā.
• Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē un nodevās matemātikas studijām.
• 1742. gadā viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.
• 1744. piedzimst dēls Aleksandrs, arī publicists.
• 1744.-1752. gadā viņš pildīja mācītāja pienākumus Lindes — Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu valodu.
• 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš pazaudēja māju kustoņus.
• 1753.-1759. gadā viņš strādāja Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma draudzes mācītāja amatu atstāt.
• 1759.gadā Stenders kopā ar ģimeni otrreiz devās uz Vāciju.
• Līdz 1763. gadam viņš strādāja par skolotāju Helmštetē un par reālskolas rektoru Kēnigsluterā, kur konflikta dēļ ar iestādes valdību viņš atstāja šo vietu un aizgāja uz Kopenhāgenu par ģeogrāfijas profesoru. Še viņš pagatavoja Dānijas ķēniņam globusu.
• Sākot ar 1763. gadu Stenders dzīvoja Kopenhāgenā. Dānijas karalis uzdeva izgatavot milzīgu globusu, 23 pēdas caurmērā. Uzdevumu Stenders veicis godam. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājoties divi Stendera gatavotie globusi. Dāņu ģeogrāfi augsti vērtējot Stendera zināšanas ģeogrāfijā. Šajā laikā G.F.Stendera uzskatus spēcīgi ietekmējusi brīvmūniecības filozofija. Brīvmūrnieku aprindās viņu ievadījis barons Johans Albrehts fon Korfs
• 1765. gadā Stenders atgriezās Kurzemē. Līdz mūža beigām viņš strādāja par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzēs, nodarbojās ar zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu Akadēmiju. Šajā 30 gadu posmā (1766—1796) tapa vairums Stendera grāmatu.
• Cieši sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes grāmatu spiestuvju īpašnieku un izdevēju Jakobu F. Hincu (1743-1787), kas agrāk bija strādājis par Rīgas domskolas skolotāju, pēc 1780. gada par advokātu un notāru. Viņš bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, apgaismības ideju kaislīgs piekritējs, cita starpā ārzemēs iespiedis un Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.
• Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.

G. F. Stendera uzskati 

Apgaismotāji Vācijā akcentēja cilvēka ētisko pilnību. Stendera studiju laikā Halles universitātē bija dzīvas 18.gadsimta pirmajā pusē Vācijā populāra matemātiķa un racionālisma filozofa K.Volfa (1679.-1754.) mācības. Volfs pasvītroja, ka ļaunums dzīvē izriet no prāta nepilnības, tās ir kļūdas spriešanā. Ne vien studiju laikā, bet arī vēlāk G.F.Stenders iepazinās ar K.Volfa paustajiem uzskatiem, lasot viņa rakstus. Volfa paustais racionālisms, Gotšēda normatīvisms uzskatāmi izpaužas Stendera daiļdarbos.

Mūsdienu vēsturnieki raksta, ka Stenders cītīgi sekojis zinātnes attīstībai, viņa reliģiski racionālajā pasaules izpratnē ienākuši dialektiskās domāšanas elementi. Sabiedriskajos uzskatos Stenders ir konservatīvs. Stenders rakstījis arī vācu un latīņu valodā.

Prozas un dzejas darbi

• 1766. gadā izdota G.F.Stendera pirmā laicīgā satura grāmata „Pasakas un Stahsti tiem Latwieschiem par izlusteschanu un gudru mahcibu ”.
• 1789. gadā iznāca tās otrs izdevums „Pasakas un stāsti”, kas papildināts ar 24 darbiem. Šajā izdevumā 80 pasaku un 70 stāstu. Stenders savu grāmatu dala divās daļās: pasakās t.i. , zvēru pasakas jeb fabulas, un stāsti, t.i., sadzīves un joku pasakas. P.Šmits atzīst, ka puse Stendera pasaku un stāstu ņemta no grāmatām, otra puse no vācu folkloras, kas noklausīta no Baltijas vāciešiem. Pasakas sarakstītas koncentrēti. Stāsti apjomā garāki, sižeti sarežģītāki. Gan pasakās, gan stāstos darbība risinās dzīvi, spraigi, dažkārt dramatiski, asprātīgi. Dažos stāstos atrodam mūsu zemes un dzīves apstākļu elementus. Pasakās darbojas meža un mājas dzīvnieki. Stāstu personas: saimnieks, saimniece, tēvs, dēli, arājs, gans u.c. Stāstos izmantoti arī latviski īpašvārdi, piemēram, Jēkabs, Maija, Brencis u.c. Būtisks elements Stendera pasakās un stāstos ir „mācība”, kas kompozicionāli izdalīta sacerējuma beigās. Stenders saskata netaisno sabiedrisko attiecību nodarīto ļaunumu, jo raksta, ka daba apveltījusi latviešus ar daudzām labām īpašībām. Stenders propagandē čaklumu, darbīgumu, laimi, kas meklējama darbā, svētību — attīrīšanos no alkohola un pīpes, dievbijību.
• 1774.gadā iznāca G.F.Stendera pirmā laicīgās dzejas grāmata latviešu lasītājiem „Jaunas ziņģes”. Par pamatu ņemti dzejoļi, vācu tautas dziesmas, rotaļas, studentu dziesmas. Stenders rakstīja sižetiskus dzejoļus, kurus viņš dēvē par stāstu dziesmām, svinīgus dzejoļus jeb odas, apceres dzejoļus, idilles, dabas un mīlestības dzejoļus ”Šūpļa dziesma”, „Klusa sirds skaidrība”. Dzejas vispārīgā noskaņa — gaiša, optimistiska. Galvenais tēls iezīmējas latviešu zemnieks kopš agras bērnības. Stenders kritizē muižniekus par viņu izlaidīgo dzīvi. Zemnieka sviedru augļus muižnieks noplītē vai nospēlē kārtīs „Maizes tēvi”. Zemnieku Stenders tomēr mudina samierināties ar pāridarījumiem, bet tanī pašā laikā apzināties savu cilvēcisko būtību. Pāri citiem dzīvajiem radījumiem cilvēku paceļ viņa prāts un morāle, tālab tie ir jāattīsta, jāizkopj. Šai sakarā Stenders aizrautīgi cildina grāmatas un to lasītājus. Katrs lai paliek savā kārtā un godam pilda savu pienākumu.
• Populārzinātniskā „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” iznāk 3 reizes (1774., 1776., 1796.) un ir pirmā populārzinātniskā grāmata latviešu valodā par ģeoloģijas, ģeogrāfijas, fizikas, astronomijas zinātņu jautājumiem. Visvairāk Stenders rakstījis par Zemi, tās formu un virsmu, Saules lielumu un karstumu, Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli u.c. Tie bija pirmie laicīgie raksti latviešu valodā.
• Autors pirmajai ilustrētajai latviešu ābecei “Bildu ābice” (1787).
• Izcils darbs ir “Latviešu gramatika” (2.izd. 1783) un “Latviešu — vācu vārdnīca” (1789).

Pilns darbu saraksts

• Rāmas laiks pēc pērkona briesmas. Königsberg, 1753. (B.H.Brockes odas tulkojums no vācu valodas)
• Kurzemes jauna un pilnīga dziesmugrāmata [..] Jukuma Baumaņa redakcijā. Königsberg, 1754. ap 740 lpp. (5. izdevums ar daudzām G.F.Stendera dziesmām)
• Gedert Fridrik Stendera, Žeimes draudzes baznīcas kunga Svēti raksti, [..] Königsberg, 1756. 560 lpp.
• Neue vollständigere lettische Grammatik, nebst einem hinlänglichen Lexico, wie auch einigen Gedichten, verfasset von Gotthard Friedrich Stender. Braunschweig, 1761. - 400 S. (atkārtots izdevums 1763.)
• Schulzianum inveniendi maris longitudinem consilium. Traditium G.F.Stendero curono. Hafniae, 1764. Der Schultzische Vorschlag die Meereslaenge zu finden, verfasset von Gotthard Friedrich Stender aus Curland. Kopenhagen, 1764. - 79 S. (Par Šulca priekšlikumu jūras garuma mērīšanai, latīniski un vāciski)
• Vom teutschen Accent, in dreien Hauptregeln, die keiner Ausnahme unterworfen. Schriften der deutschen Gesellschaft zu Göttingen. Göttingen, 1765 (Par vācu akcentu trīs pamatlikumos bez izņēmumiem)
• Beschreibung der neuen Erdkugel, welche auf allerhoechsten Befehl S[eine]r Koenigl[ichen] Majestaet von Daennemark Norwegen zu Kopenhagen verfertiget worden von Gotthard Friedrich Stender, der Koenigl[ichen] deutschen Gesellschaft zu Goettingen ordentlichen Mitgliede. Riga, 1766. - 31 S. (Jaunā globusa apraksts, kuru pēc Dānijas Norvēģijas karaliskās majestātes pavēles izgatavojis Gothards Frīdrihs Stenders, Getingenes karaliskās vācu biedrīgas īstenais loceklis)
• Jaukas pasakas in stāsti, tiem latviešiem par gudru mācību sarakstīti no mācītāja Gedert Fridrik Stender. Jelgava, 1766. 328 lpp.
• Gedanken ueber die Lavaterische Aussichten in die Ewigkeit. In Briefen an Se[inen] Hochwohlgeb[orenen] Herrn Landeshauptm[ann] von B[olschwing]. Riga, 1771. - 46 S. (Domas par Lavātera izredzēm mūžībā. Vēstulēs augstdzimušajam Bolšvinga kungam.)
• Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten. Jelgava, Aizpute, 1772. - 472 S. (Reliģijas patiesība pret brīvdomātāju un naturālistu neticību)
• Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas. Sarakstīta no Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stendera. Jelgava, Aizpute, 1774. - 320 lpp.
• Jaunas ziņģes pēc jaukām meldijām, par gudru izlustēšanu. Jelgava, Aizpute, 1774. - 78 lpp.
• Svētas gudrības grāmatiņa, sarakstīta no Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stendera. Jelgava, Aizpute, 1774.
• Tās kristīgās mācības grāmata, tiem latviešiem par svētu izskaidrošanu sarakstīta no Sērpils un Sunākstes baznīckunga Stendera. Jelgava, Aizpute, 1776.
• Jauna ABC un lasīšanas mācība. Jelgava, 1782., (1787., 1797.) - 31 lpp.
• Jauna gada vēlēšanas pēc ikkatra gribēšanas. Jelgava, 1782. - 16 lpp.
• Catechismus melicus Latinis christianorum scholis dicatus. Opera G.F.Stenderi praepos. Dioec. Selburg. Mitaviae, MDCCLXXXII. - 47 pag.
• Jauna izskaidrota dziesmu grāmata, līdz ar svētām lūgšanām, tiem latviešiem par svētīšanu sarakstīta no Sēlpils un Sunākstes vecā baznīckunga Stendera. Jelgava, 1783., otrā daļa 1792.
• Mosaische Kosmogonie. Naturgemaesse Realuebersetzung der mosaischen Schoepfungsgeschichte und ihrer Perioden, mit Anmerkungen fuer denkende Leser. Mitauische Monatsschrift. 1784. - Nr.4. - S. 27-58
• Gedanken eines Greises ueber den nahen Zustand jenseit des Grabes. Mitau, 1786. - 51 S.
• An seine Kinder und Enkel, bei der nahen Trennung von seiner Tochter, von G.F.Stender. Mitau, 1787. - 4 S.
• Bildu Ābice. Jelgava, 1787. - 16 lpp.
• Par dzimtu prinča šūpuli. Lettische Uebersetzung der Empfindungen bei der Wiege der Erbprinzen von Kurland. Mitauische Zeitung, 1787. - Nr. 31
• Lettisches Lexikon. In zween Theilen abgefasset, und den Liebhabern der lettischne Literatur gewidmet von Gotthard Friedrich Stender, Praepositus emeritus zu Selburg, [..]. Mitau, 1789. - 773 S. (Theil 1: Lettisches Woerter und Nahmen - ca. 7000 Woerter, Theil 2: Deutschlettisches Woerter und Nahmen - ca. 14000 Woerter)
• Elīzes divpadsmit svētas dziesmas, latviešu valodā pārtulkotas no tā vecā mācītāja Stendera. Jelgava, 1789. - 40 lpp.
• Ziņģu lustes. Otra daļa. Jelgava, 1789. - 94 lpp.
• Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit vom Stein der Weisen, historisch, physisch und praktisch beleuchtet. Nebst einen hermetischen Lexiko und Anhang. Von Gottfried Spes. Moosbrunn, 1794. - 160 S. (manuskripts glabājas Tērbatas universitātes bibliotēkā)
• Der erhabene Lobesgang Gottes zur allgemeinen Gottesverehrung, als eine Beilage zu den philosophischen Gedanken. Mitau, 1796. 4 S.
• Dieva lielums. Viena augsta dziesma no nelaiķa mīļa veca Stendera, kura starp viņa atlikušiem papīriem atrasta tapusi. Latviska gada grāmata, 1797. - Nr.2. (publicēta pēc nāves)

wikipedia, prese