Jānis Anšmits - Anšmidts
Jānis Anšmits - Anšmidts
- Dzimšanas datums:
- 24.01.1892
- Miršanas datums:
- 04.05.1941
- Mūža garums:
- 49
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48305
- Gadi kopš dzimšanas:
- 132
- Dienas kopš miršanas:
- 30308
- Gadi kopš miršanas:
- 82
- Tēva vārds:
- Tenis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Aizsargs, Kapteinis, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Policists, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīga, Kapsila kapi (Rumbulas kapi)
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors.
Dzimis Valmieras apriņķa Alojas pagasta Ungurpils mājās zemnieku Teņa un Marijas ģimenē. Ģimenei piederēja saimniecība ar 80 desetīnām zemes (1 desetīna ir 1,0925 hektāru). Anšmits ieguvis vidējo izglītību 1914. gadā. Pirmā pasaules kara laikā no 1914. – 1917. gadam dienēja Krievijas impērijas armijā podporučika pakāpē.
1918. gadā brīvprātīgi iestājās Kalpaka bataljonā, kurā dienēja līdz 3. Jelgavas pulka izveidei, kurā bija rotas komandieris. 1921. gadā no dienesta armijā demobilizēts, bet 1923. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. LKOK nr.3/2007. Apbalvots par 1919. g. 6. marta cīņām pie Skrundas skolas.
Pēc demobilizācijas devās strādāt uz savu lauku saimniecību, bet 1922. gada decembrī uzsāka darbu Politiskajā policijā (pēc ģen. Baloža rekomendācijas, ar kuru bija pazīstams kopš Kalpaka bataljona laikiem), kur strādāja līdz 1925. gada maijam. 1923. gadā kļuva par Gulbenes Politiskās policijas priekšnieku. No 1925. līdz 1932. gadam bija arī Aizsargu organizācijas pulka komandieris. Strādājis par Jelgavas, bet vēlāk par Cēsu policijas priekšnieku. No 1932. gada bija Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors līdz 1939. gada jūlijā devās pensijā.
Dzīvoja Rīgā Dzirnavu ielā 31-10.
1940. gada 18. oktobrī Jāni Anšmitu Alojas pagastā arestēja Latvijas PSR IeTK.
1941. gada februārī Baltijas sevišķā kara apgabala kara tribunāls saskaņā ar KPFSR KK (1926. gada redakcijā) pantu 58 – 13, inkriminējot aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un tās revolucionāro kustību, piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu.
1941. gada 4. maijā izpildīts augstākais soda mērs, nošaujot. (Rīgas Centrālcietumā)
Atrasts 1941. g. jūl. beigās; apbedīts Katlakalna pagastā Kapsilu kapos.
Apbalvojumi:
- III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni,
- Aizsargu Nopelnu krustu,
- Austrijas I šķiras Nopelnu ordeni,
- Polijas III šķiras “Polonia Restituta”,
- Igaunijas Aizsargu Ērgļa,
- Lietuvas Aizsargu Zvaigznes ordeni.
Avots: Latvijas Valsts arhīvs, 1986, f. 1. apr., 7624. l.
jelgavasbiblioteka.lv
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Erna Anšmite | Meita | |
| 2 |  | Grieta Arāja | Meita | |
| 3 |  | Milda Anšmite | Sieva | |
| 4 |  | Arvīds Arājs | Znots | |
| 5 |  | Pāvils Dreijmanis | Cīņu biedrs |
30.07.1941 | Katlakalnā čekisti 1941.gadā latviešu patriotus aprakuši pusdzīvus
Tikko aizbirušas smiltis un vēl nav novītušas puķes uz centrālcietumā, Baltezerā, Babītē izrakto latviešu patriotu kapenēm, kad latviešu tautai atkal sāpēs un sērās jāstāv pie jaunām kapenēm. Vakar valsts drošības policijas uzdevumā uz Katlakalnu izbrauca speciāla komisija ar prokuroru Zuti, izmeklēšanas tiesnesi Grantskalnu, tiesu kandidātiem N. Šiliņu, J. Šiliņu un D. Jansonu, tāpat arī Rīgas apr. priekšnieks Veide un viņa palīgs Krūze, lai izraktu Katlakalnā atrastos upurus.