Jānis Krūmiņš
- Dzimšanas datums:
- 17.03.1893
- Miršanas datums:
- 26.01.1968
- Mūža garums:
- 74
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47898
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Dienas kopš miršanas:
- 20554
- Gadi kopš miršanas:
- 56
- Papildu vārdi:
- Pētera dēls
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
LKOK nr.3/653
Krūmiņš, Jānis Pētera dēls
Virsseržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
* 1893. g. 17. martā Mārupes pagastā.
+ 1968. g. 26. janvārī Beerfelden, Vācijā.
[]
Apbalvots par cīņām 1919. g. 19.-21. novembrī pie Līvbērzes.
KRŪMIŅŠ JĀNIS Pētera dēls
8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1893. g. 16. dec. Bieriņu pagastā Maiznieks Rīgā.
Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudenī, dienējis Izmailas gvardes pulkā. Pēc tam pārnācis uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēln, pulku, piedalījies kaujās pie Ķekavas, Ložmetējkalna un citur. Divreiz ievainots, apbalvots ar 3 Jura krustiem. Ieguvis vecākā apakšvirsnieka pak.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 9. okt. Rīgā, piedalījies daudzās kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē. paaugstināts par virsseržantu.
1919. g. 19.-21. nov. kaujā pret bermontiešiem pie Līvbērzes Krūmiņš, ar savu vadu atrazdamies rotas labajā spārnā, aizsargāja to no apiešanas un visu kaujas laiku noturēja pozīcijas, neskatoties uz ienaidnieka pārspēka uzbrukumiem, tā sekmēdams Jelgavas apiešanu un atbrīvošanu.
Atvaļināts 1921. g. 1. okt. Jaunsaimnieks Pēternieku pagastā Krūmiņos.
1941. g., bēgdams no represijām, devies uz Vāciju, kur palicis uz dzīvi. Miris 1968. g. 26. janv. Bergfeldenē.
Avoti: lkok.com
Vietas
| Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Līvbērzes muiža, Līves muižas pils | karojis | lv | |||
| 2 | | Līvbērzes muiža, Līves muižas pils | karojis | lv |
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.