“Viņš var atnākt tukšā vietā, tuksnesī, bet, kad ies prom, tur zaļos zāle,” par Ādolfu Sīli nodibinājuma „Vītolu fonds” valdes priekšsēdētāja Vita Diķe 

***

“Bez izglītības cilvēks nebūtu nekas. Man žēl to jauno puišu, kas negrib mācīties.. Dzīvo paši savā mājā – Latvijā – un nemāk paņemt to, ko tā dod. Ja tu esi jauns, tev ir visas iespējas. Ir daudz jauniešu ar smagiem likteņiem. Domāju, ka viņiem ir jāpalīdz.” Ā. Sīlis, Vītolu fonds

***

Ādolfs Sīlis bija latviešu diasporas aktīvs darbinieks, uzņēmējs, viesnīcas «Radi un draugi» dibinātājs. Ar viņa gādību mazāk turīgi jaunieši no Latvijas laukiem saņem būtisku atbalstu – četrus studiju gadus pa 1300 latiem gadā. Patlaban piešķirtas 26 stipendijas. 

1925.gadā dzimis Elejas pagastā, muitas ierēdņa un turīga lauksaimnieka ģimenē, māte bija beigusi komercskolu.

Dzimtai  bija liela māja – 14 istabu. Padomju okupācijas vara to atņēma, izņemot virtuvi un koridoru. Vecāki dzīvoja virtuvē. 

1942.gadā tika iesaukts dienestā Jelgavas apsardzības rotā.

Kara beigās Igaunijā Sīli ievainoja nomaldījusies mīna, un kara beigas viņš sagaidīja slimnīcā Klēgenfurtā, Austrijā, kur Sīlis pieteicās darbā pie britu armijas par viesmīli un nostrādāja tur divus gadus.

Vēlāk Sīlis devās uz Angliju, kur atvēra kafejnīcu Londonā.

1949.gadā Sīlis sāka darboties DVF un vēlāk kļuva par DVF Londonas nodaļas priekšsēdi, kā arī ilggadēju DVF valdes locekli,

Kopš 1962.gada viņš pilnu laiku darbojās «Daugavas vanagos», pārņemot Londonas nama «72 Queensborough Terrace» pārvaldīšanu. Viņa vadībā nams veiksmīgi saimniekoja un to paplašināja, klāt piepērkot namu «108 Bayswater Rd.».

Sīlis bija arī viens no DVF lauku īpašuma «Straumēni» izveidotājiem, kur notika divi Vispasaules latviešu jaunatnes kongresi un vairāki Eiropas latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) un ELJA Anglijas nodaļas kongresi un sarīkojumi.

2008.gada 17.novembrī Sīlis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni,

2008.gada 26.decembrī viņš saņēma «Latvijas lepnuma» balvu par mecenātu darbību.

***

No Eiropas latviešu laikraksta "Brīvā Latvija"

Ādolfs Sīlis - leģionārs, Daugavas Vanags un Latvijas lepnums

2014. gada 28. aprīlī aizgājis mūžībā.

Ādolfs Sīlis dzimis 1925. gadā Zemgalē, tēva mājās Jelgavas ra­­­­jonā, Elejas pagastā. Tēvs strā­dā­­ja muitā. Ādolfs mācījies Ele­jas vidusskolā, 1942. gadā ie­­­saukts dienestā Jelgavas apsar­dzības ro­­­tā. Krieviem otrreiz ie­­­nākot Lat­vijā, viņam Latvijas uni­forma tika nomainīta ar vācu karavīra ietērpu. Ādolfs bija labi ieredzēts, un 1944. gadā viņu aizsūtīju uz instruktoru skolu. Igaunijā viņu ievainoja nomaldījusies mīna, un kara beigas viņš sagaidīja slim­­nīcā Klēgenfurtā, Austrijā.

Tur Ādolfs pieteicās darbā britu armijā par viesmīli un tur arī nostrādāja divus gadus. Aiz­­braucis uz Angliju, viņš trīs mēnešus nostrādāja lauku darbos, bet jau tad mācījās restorānu pār­valdīšanas neklātienes kursos. Strādāja par pavāru un kondi­toru un vēlāk kopā ar draugu  atvēra kafejnīcu Londonā. Kafej­­nīcai veicās, un jau tad bija re­­dzamas Ādolfa uzņēmēja spējas. 

Jau 1949. gadā Ādolfs Sīlis sā­ka darboties Daugavas Vanagu Fondā (DVF) un vēlāk kļuva par DVF Londonas nodaļas priekš­­sē­di, bija arī ilggadējs DVF val­des loceklis. Bet kopš 1962. gada viņš pilnu laiku darbojās Dau­gavas Vanagos, pārņemot Londo­nas nama, 72 Queensborough Ter­race, pārvaldīšanu. Viņa vadī­bā nams veiksmīgi saimniekoja, un Fonds to paplašināja, klāt pie­­­pērkot blakus namu, 108 Bays­water Rd.

Ādolfs bija viens no DVF lauku īpašuma “Straumēni” izveidotā­­jiem. Cauri gadiem tur ir dzīvo­juši simtiem latviešu, un īpašu­m­am ir bijusi svarīga saimnieciska, sabiedriska un labdarības lo­­­ma jau gandrīz četrdesmit gadus. Būdams pirmais „Straumēnu” saimnieks, viņš kopā ar Fonda valdi nodrošināja, ka šis īpašums bija finansiāli stabils, un panāca, ka tas kļuva par trimdas latviešu sabiedrības pamatu. Tur notikuši neskaitāmi latviešu sarīkojumi: Jāņi, jaunatnes kongresi (ieskait­­­ot 5. un 9. Pasaules Latviešu jaun­­atnes kongresu), sinodes, DVF un LNPL sapulces un sesijas.

Ādolfa dzīvesbiedre Anita ir šveiciete. Viņa iemācījās latviski runāt un blakus Ādolfam pie­­­da­lījās latviešu sabiedrībā, kā arī strādāja “Straumēnos” par māsi­ņu un piesaistīja klientus plašai darbībai „Straumēnos”. Ğimenē ir trīs dēli: Tālis, Olavs un Māris un divi mazbērni.

Kad Latvija atguva neatkarību, Ādolfs Sīlis ļoti gribēja, lai arī Latvijā DVF varētu ieguldīt lī­­­dzekļus un kaut kā dzimtenei palīdzēt. Pirmo reizi kopš kara viņš uz Latviju atbrauca ar pirmo tiešo vilcienu no Anglijas 1991. gadā: „jo mēs teicām – agrāk ne­­­brauksim, iekams Latvija nebūs brīva”. Viņš ierosināja Rīgā iz­­­vei­­dot viesnīcu, ko nosauca par „Radi un Draugi”. Viesnīcas di­­­bināšanā piedalījās visa Anglijas latviešu sabiedrība, bet ieguldī­juma pamats bija “Straumēnu” veiksmīgā saimniekošana. Kļuvis par viesnīcas direktoru, Ādolfs braukāja no Anglijas uz Lat­viju, vadīdams uzņēmumu līdz brī­dim, kad  2012. gadā 86 gadu ve­­cumā atkāpās no amata.

Viesnīca ir īpaša ar to, ka iegūtā peļņa tiek ziedota labdarībai, un šie ziedojumi Daugavas Vanagu vārdā sasnieguši jau vairāk nekā miljonu latu. Galvenie labdarī­bas mērķi ir bijuši: latviešu leģionāri, skolas,  Latvijas Oku­pācijas mūzejs, Lestenes Brāļu kapi, kultūras un jauniešu sa­­­rī­­kojumi un Ādolfam varbūt vistuvākais - Vītolu fonds. Vītolu fondam arī viņš pats bija dāsns ziedotājs.

2008. gada 17. novembrī  Ādolfs Sīlis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Otru īpašu apbalvojumu – LATVIJAS LEPNUMS - viņš saņēma 2008.gada 26. decembrī par mecenāta darbību.

Ādolfs Sīlis bija īpašs cilvēks ar lielām darba spējām un īpašu „ķē­­­rienu” uzņēmējdarbībā. No šīs uzņēmējdarbības lauvas tie­su ie­­­guva nevis viņš, bet latviešu sa­­biedrība un Daugavas Vanagi. 

Pēc cemety.lv. datiem apbedīts blakus Kārlim Sīlim (1851-1937) un Annai Sīlis (1863-1919) Parka kapos.