LKOK nr.3/590

Pētersons, Pēteris

Virsleitnants 5. Cēsu kājnieku pulkā.

* 1894. g. 10. novembrī Liepkalnes pagastā.

+ 1945. g. 28. novembrī Rīgā.

[Apglabāts Liepkalnes kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 21. novembra cīņām pie Stembeku un Plāņu mājām pie Lielupes un par Frank-Sesavas ieņemšanu.

PĒTERSONS PĒTERIS Jēkaba dēls

5. Cēsu kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 10. nov. Liepkalnes-Ozolu pag. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā, 3 semestrus studējis RPI.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. janv., dienējis 1. artilērijas rezerves divizionā Lugā. Tā paša gada okt. beidzis Pāvila karaskolu Pēterburgā, atstāts skolā par kursu vadītāju. 1917. g. janv. pārcelts uz 15. Tiflisas grenadieru pulku Rietumu frontē. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Annas II, III šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem. Ievainots un kontuzēts. 1917. g. aug. pārnācis uz latviešu strēlnieku formējumiem. Līdz vācu okupācijai mācību komandas priekšnieks Rezerves latviešu strēlnieku pulkā Valmierā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec. Rīgā. 1919. g. 8. janv. palicis Jelgavā. No jauna armijā iestājies 1919. g. sept. Kā rotas komandieris piedalījies kaujās pret bermontiešiem. paaugstināts par kapteini. 1920. g. dažādos amatos 2. Vidzemes divīzijas stābā.

1919. g. 21. nov. Zemgalē, kad pēc neveiksmīgiem nakts uzbrukumiem pie Garozas kroga 5. Cēsu kājnieku pulkā bija iestājies apjukums un atslābums, Pētersons ar savu rotu forsēja Lielupi, salauza ienaidnieka pretošanos, aizgāja 10 km tā aizmugurē un ieņēma Franksesavas muižu. Ar savu darbību deva bataljonam iespēju ieņemt stipri nocietināto Katrīnmuižu. 

Atvaļināts 1920. g. nov. Iestājies Finanšu ministrijas Kredīta departamentā, revidents līdz 1926. g. Turpinājis tautsaimn. studijas LU. No 1929. g. vecākais grāmatvedis Latvijas Hipotēku bankā. Piešķirta jaunsaimn. Liepkalnes pag. Dzīvojis Rīgā, kur 1945. g. 28. nov. miris.