Antons Salzemnieks-Solzemnieks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.09.1894
Miršanas datums:
16.09.1977
Mūža garums:
83
Dienas kopš dzimšanas:
47339
Gadi kopš dzimšanas:
129
Dienas kopš miršanas:
17019
Gadi kopš miršanas:
46
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/398

Salzemnieks-Solzemnieks, Antons

Kaprālis 1. Liepājas kājnieku pulkā.

* 1894. g. 12. septembrī Barkavas pagastā.

+ 1977. g. 16. septembrī Toronto.

[Apbedīts L.K.I.A. Brāļu kapos, Elka Park (NY, ASV)]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 13. janvārī pie Pujātu ciema Latgalē.

1920. gadā paaugstināts par virsseržantu.

SALZEMNIEKS ANTONS Jezupa dēls

1. Liepājas kājnieku pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 11. aug. Barkavas pag. zemkopja ģimenē. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis Maskavas gvardes pulkā, no 1916. g. vasaras 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies cīņās pie Ķekavas, Ložmetējkalnā un citur. apbalvots ar Jura krustu, sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pak. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūn. Neatkarības bataljonā, kad tas operēja Barkavas raj. Ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā, piedalījies daudzās kaujās un izlūkgājienos Latgales frontē. 1920. g. martā paaugstināts par virsseržantu. 

1920. g. 13. janv. Latgalē, kad pie Pujātu sādžas sākās piepešs ienaidnieka uzbrukums, Salzemnieks-Solzemnieks par spīti briesmām spēcīgā ugunī izglāba savu ložmetēju, kas būtu kritis pretinieka rokās. 

Atvaļināts 1921. g. febr. Kādu laiku dienējis 3. robežsargu pulkā, 1923. g. apr. -1924. g. sākumā atkal 1. Liepājas kājnieku pulkā. Piešķirta jaunsaimn. Jaunauces pag. Vēsmiņās. Zemkopis. 

Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Sarkaņu pag. 1967. g. aizbraucis uz dzīvi pie dēla Kanādā. Miris 1977. g. 16. sept. Toronto.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas