Jans II Kazimirs Vāsa

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.03.1609
Miršanas datums:
16.12.1672
Mūža garums:
63
Dienas kopš dzimšanas:
151586
Gadi kopš dzimšanas:
415
Dienas kopš miršanas:
128305
Gadi kopš miršanas:
351
Papildu vārdi:
Jan II Kazimierz Waza, Jonas Kazimieras Vaza, Ян Казімір Ваза
Kategorijas:
Karalis, Valdnieks
Tautība:
 zviedrs, spānis
Kapsēta:
Kraków, katedra na Wawelu

Jans II Kazimirs Vāsa  bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1648. gada līdz 1668. gadam, kad atteicās no troņa. Jans Kazimirs bija pēdējais Vāsu dinastijas karalis Žečpospolitā un pēdējais valsts karalis, kura dzīslās ritēja Jagellonu dinastijas asinis. Valdīšanas laikā valstī pastiprinājās dezintegrācijas un anarhijas procesi.

Kā Polijas karalis Jans II Kazimirs svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

(Ioannes Casimirus, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Severiae, Czernichoviaeque; nec non Suecorum, Gothorum, Vandalorumque haereditarius rex, etc.)

Dzimis Žečpospoliats karaļa Sigismunda III Vāsas un Hābsburgu ercehercoga Kārļa II meitas Konstances ģimenē.

1632. gadā par karali Žečpospolitas karali kļuva Jana Kazimira vecākais pusbrālis Vladislavs IV Vāsa. Pirms kļūšanas par karali Jans Kazimirs lielā mērā atradās karaļa Vladislava IV ēnā un bija pazīstams ar nesabiedrisko raksturu.

Parādīja labas organizatora spējas Smoļenskas kara laikā no 1632. līdz 1634. gadam.

1635. gadā devās diplomātiskajā misijā uz Vīni, vēlāk pievienojās Svētas Romas impērijas karaspēkam cīņa pret Franciju.

1636. gadā atgriezās Žečpospolitā, tomēr nespēdams kļūt par Kurzemes hercogu, 1638. gadā pameta valsti, lai dotos uz Spāniju un kļūtu par Portugāles vicekarali.

Tomēr ceļā viņu sagūstīja Rišeljē aģenti, un viņš līdz 1640. gadam atradās apcietinājumā.

1641. gadā Jans Kazimirs nolēma kļūt par jezuītu un 1641. gadā atkal pameta Žečpospolitu.

1643. gadā iestājās jezuītos, izraisīdams diplomātiskas nesaskaņas starp Žečpospolitu un pāvestu.

Jans Kazimirs kļuva par kardinālu, tomēr 1646. gadā atgriezās Žečpospolitā un 1647. gadā atteicās no kardināla amata.

Pēc Vladislava IV nāves Jans Kazimirs tika ievēlēts par Žečpospolitas karali. Viņa valdīšana noritēja Žečpospolitai ārkārtīgi grūtā laikā.

Pēc Bogdana Hmeļņicka sacelšanās, valstij bija jācīnās Otrajā Ziemeļu karā, kurā Žečpospolita pilnībā zaudēja Kreisā krasta Ukrainu unSmoļensku. Vēlāk, saistībā ar Polijas Vāsu pretenzijām uz Zviedrijas kroni, zviedri iebruka Žečpospolitā un t. s. Plūdu laikā okupēja gandrīz visu valsti, smagi to izpostot.

1660. gadā Olivas miera līgumā Jans Kazimirs apstiprināja Zviedrijas tiesības uz Livoniju un Rīgu.

Jans Kazimirs apprecēja sava pusbrāļa Vladislava IV atraitni Ludviku Mariju Gonzagu, kura bijusi liels atbalsts depresijā esošajam karalim.

Viņa mira 1667. gadā.

1668. gada 16. septembrī Jans II Kazimirs atteicās no troņa, devās uz Franciju, atkal iestājās jezuītos un kļuva par Nevēras klostera abatu.

Mira 1672. gadā. 1676. gadā tika pārapbedīts Krakovā.

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Warsaw, Field Cathedral of the Polish ArmyWarsaw, Field Cathedral of the Polish Armynav precizētaen, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Sigismunds III VāsaSigismunds III VāsaTēvs20.06.156630.04.1632
        2Vladislavs IV VāsaVladislavs IV VāsaBrālis09.07.159520.05.1648
        3Juhans III VāsaJuhans III VāsaVectēvs27.06.153717.11.1592
        4Katharina JagiellonicaKatharina JagiellonicaVecāmāte01.11.152616.09.1583
        5Sigismunds I Vecais JagelloSigismunds I Vecais JagelloVecvectēvs01.01.146701.04.1548
        6Bona SforcaBona SforcaVecvecmāte02.02.149419.11.1557

        16.08.1328 | Gonzagu ģimene iegūst varu Mantujas hercogistē un valda līdz 1708.

        Gonzagu dzimta bija ievērojama Ziemeļitālijas dižciltīgo dzimta, kura devusi daudzus karavadoņus,1 svēto, 12 pāvestus un 14 bīskapus. 2 Gonzagu dzimtas pēcteces bija Sv. Romas Impērijas imperatoru sievas, bet 17. gadsimtā viena no dzimtas pārstāvēm - Marija Luīze Gonzaga bija Polijas - Lietuvas republikas karaliene,- tātad arī Kurzemes-Zemgales hercogistes valdniece (1646-1667)

        Pievieno atmiņas

        25.09.1629 | Noslēgts Altmarkas pamiers starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu pēc savstarpēja kara

        Pievieno atmiņas

        16.05.1648 | Battle of Zhovti Vody: Bohdan Chmielricki's cosacks defeat Polish King John Casimir after 18 days

        Pievieno atmiņas

        20.11.1648 | Jans II Kazimirs Vāza kļūst par Polijas - Lietuvas valdnieku. Latvijas teritorija ir brīvprātīga šīs valsts sastāvdaļa

        Pievieno atmiņas

        17.01.1649 | Koronacja Jana Kazimierza na króla Polski w katedrze wawelskiej

        Pievieno atmiņas

        15.08.1649 | Powstanie Chmielnickiego: rozpoczęła się bitwa pod Zborowem

        Bitwa pod Zborowem – stoczona w dniach 15-16 sierpnia 1649 w czasie powstania Chmielnickiego.

        Pievieno atmiņas

        28.06.1651 | Schlacht bei Berestetschko

        Die Schlacht bei Berestetschko war eine der größten Schlachten des 17. Jahrhunderts. Sie wurde zwischen der Allianz der Saporoger Kosaken und Krimtataren und der Adelsrepublik Polen-Litauen geführt und war eine der letzten großen Auseinandersetzungen im Chmelnyzkyj-Aufstand. Das Gefecht dauerte drei Tage vom 28. Juni bis zum 30. Juni 1651.

        Pievieno atmiņas

        27.12.1655 | Potop szwedzki: wojska szwedzkie zakończyły oblężenie Jasnej Góry

        Oblężenie Jasnej Góry miało miejsce w czasie potopu szwedzkiego w okresie 18 listopada - 27 grudnia 1655 roku.

        Pievieno atmiņas

        03.05.1660 | Olivas miera līgums

        Olivas miera līgums (zviedru: Freden i Oliwa, poļu: Pokój oliwski) bija 1660. gada 3. maijā noslēgts miera līgums starp Zviedrijas karalisti no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses, kas izbeidza Otro Ziemeļu karu (1655-1660). Tas tika noslēgts Olivas klosterī netālu no Dancigas Prūsijā (tagad Gdaņskā Polijā).

        Pievieno atmiņas

        20.01.1661 | Polijas karalis atver universitāti Ļvivā

        Pievieno atmiņas

        Birkas