Rūdolfs Ūdris dzimis 1899.gada 17.februārī mežsarga ģimenē Baltpamušē, beidzis Bauskas tirdzniecības skolu, strādājis pie barona E. fon Bēra par rēķinvedi Pamūšes muižā, iesaistījies revolucionārajā kustībā, pēc tam cīnījies Fabriciusa karaspēkā pret poļiem un Latvijā vairs nav atgriezies, kā daudzi viņam līdzīgi latvieši.

No 1919.gada – PSKP biedrs. Bijis komisārs strēlnieku pulkos.

1925.gadā tika nosūtīts uz augstskolu studēt ķīmiju, kas noderētu militārām vajadzībām; vispirms Pļehanova institūtā, tad Maskavas augstākajā tehniskajā skolā. Viņš klausījās lekcijas un strādāja laboratorijas darbus tādu izcilu tā laika zinātnieku kā A.Čičibabina, N.Šilova, L.Liepiņas, P.Sergejeva u.c. vadībā.

Pēc augstskolas beigšanas 1930.gadā strādājis Sarkanarmijas Kara ķīmijas pārvaldē Maskavā, bijis Militārās ķīmijas institūta sintētiskās daļas vadītājs.

Sākoties Staļina teroram, 1937.gadā atcelts no amata, bet 1938.gadā arestēts, divus gadus turēts un spīdzināts Leforta cietumā. Viņam inkriminēja mēģinājumu organizēt Kremļa uzspridzināšanu, Staļina, Vorošilova un citu kompartijas varasvīru nogalināšanu.

1940.gadā notiesāts uz 10 gadiem, viņš tika nosūtīts darbā uz cietuma laboratoriju sava bijušā skolotāja, tagad tāpat ieslodzītā Pjotra Sergejeva vadībā. Tolaik profesors P.Sergejevs vadīja zinātnieku grupu, kurai bija uzdots izstrādāt sintētiskā kaučuka (SK) ražošanas jaunu paņēmienu, iegūstot tā sākumvielu – alfa-metilstirolu.

1942.gadā R.Ūdrim negaidīti izdevās atklāt jaunu starpproduktu – kumola hidroperoksīdu, un novērot, ka tas neliela daudzuma skābju klātienē šķeļas par fenolu un acetonu, bet sārmu klātienē izdodas iegūt cerēto  a-metilstirolu.

1946.gadā R.Ūdris tika atbrīvots no ieslodzījuma, bet tā kā viņš atteicās atjaunot savu piederību Komunistiskai partijai, no Maskavas institūta bija jāaiziet. K.Ūdris strādāja Džeržinskā, kur tika montēta jaunā ražotne pēc viņa radītās metodes, ražotne bija jāpalaiž par godu Staļina dzimšanas dienai (1949.gada decembrī), grafiki bija saspringti, klīda runas par kaitniecību, un kādā bezcerības brīdī R.Ūdris izdarīja pašnāvību. 

Taču ražotne 1949.gada decembrī tiešām deva produkciju, pēc šādas metodes – pirmoreiz pasaulē.

***

Intereses izgudrošanas jomā:   Fenols ir viens no svarīgākajiem ķīmiskās rūpniecības produktiem, jo tiek izmantots fenola-formaldehīda sveķu, kaprolaktāma (sintētiskās šķiedras), dažādu krāsvielu, ārstniecības vielu (aspirīna, salicilskābes, u.c.), mazgāšanas līdzekļu, degvielu piedevu un daudzu citu produktu iegūšanai. “Dabiskā ceļā” fenolu var iegūt no akmeņoglēm. Galvenais izgudrojums:

Kumola hidroperoksīda katalītiskās šķelšanas reakcijas atklāšanu literatūrā parasti pieraksta izcilajam vācu ķīmiķim Henrikam Hokam, kurš savu atklājumu publicēja 1944.gadā. Skaitās arī, ka šīs reakcijas rūpniecisko tehnoloģiju izstrādājušas firmas Distillers Co., Ltd. un Hercules Powder Co. un tā pirmoreiz ražošanā ieviesta Monreālā (Kanāda) 1953.gadā.

Tikai 1957.gadā PSRS zinātniskajos izdevumos parādījās dati, ka kumola oksidēšanas reakcija šķidrā fāzē ar gaisa skābekli līdz kumola hidroperoksīdam un tā tālāka sadalīšana līdz fenolam un acetonam, neatkarīgi no H.Hoka, ir atklāta jau 1942.gadā PSRS, un to izdarījis latviešu ķīmiķis R.Ūdris laboratorijā, kuru vadīja profesors P.Sergejevs. Nākošajos piecos gados tika izstrādāta rūpnieciskās ražošanas tehnoloģija un jau 1949.gadā Džeržinskā uzsākta fenola un acetona rūpnieciskā ražošana, tātad piecus gadus pirms ražošanas sākšanas Kanādā.

Patentdokumentu izlase:

• R.J.Ūdris, P.G.Sergejevs, B.D.Kružalovs. PSRS autorapliecība Nr. 106666, 7/I, 1947.
• R.J.Ūdris, B.D.Kružalovs, P.G.Sergejevs. PSRS autorapliecība Nr. 106712, 7/I, 1947.
• P.G.Sergejevs, R.J.Ūdris, B.D.Kružalovs. PSRS autorapliecība Nr. 106907, 28/I, 1947.
• R.J.Ūdris, P.G.Sergejevs, B.D.Kružalovs,  M.S.Ņemcovs. PSRS autorapliecība Nr. 106906, 7/I, 1947.
• P.G.Sergejevs, R.J.Ūdris, B.D.Kružalovs, M.S.Ņemcovs. PSRS autorapliecība Nr. 106992, 7/I, 1947