“Karl Irbitis was one of the pioneers in aircraft design on the European continent. The fact that Irbitis designed all these successful aircraft under extremely difficult conditions, gives reason to believe that more favourable circumstances would have placed him more in the spotlight, amongst the leading men in the world aviation.”

latviski:

„Kārlis Irbītis bija viens no lidmašīnu projektēšanas aizsācējiem Eiropā. Ņemot vērā to faktu, ka K.Irbītis realizēja savus projektus ārkārtīgi grūtos apstākļos, ir pamats domāt, ka labvēlīgos apstākļos viņš būtu varējis nokļūt lielākas uzmanības centrā, ierindojoties starp pasaules vadošajām aviācijas figūrām, ka labvēlīgākos apstākļos viņš būtu varējis kļūt par vienu no vadošajiem pasaules aviokonstruktoriem.” H.Volker. The Irbitis Line. - Air Pictorial and Air Reserve Gazette, 1957, August, pp.254-257

***

Kārlis Irbītis pazīstams arī kā Kārlis Irbīte, bija latviešu aviokonstruktors, vairāku lidmašīnu prototipu autors.

***

Kārlis Irbītis dzimis Ziemeļvidzemē, Lādes pagastā.

1908. gadā Irbīšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Čiekurkalnā.

1913 . gadā Kārlim bija deviņi gadi, kad viņš pirmo reizi ieraudzīja lidmašīnu, kas  lidoja pāri Čiekurkalnam..

Kārlis bērnībā daudz zīmēja - dažādas iedomātas braucamas ierīces– motociklus ar propelleru, aerokamanas un dažādi fantastiski pārvietošanās rīki. Viņam izdevās izgatavot lidaparāta kopiju, ar kuru tomēr nevarēja lidot.

Līdz 1925. gadam Kārlis izgatavoja vairāk nekā 30 paša konstruētu aviomodeļu.

1921. gadā Kārlis iestājās Valsts tehnikumā. Mācoties teorētisko mehāniku, viņš secināja, ka tā dod iespēju veikt daudzus aprēķinus lidaparātu konstruēšanā. Pasniedzēji atbalstīja Kārļa aizraušanos. Tehnikuma bibliotēka pat iegādājās vairākas Vācijā izdotās aviācijas grāmatas. Vasarā obligāto praksi Kārlis strādāja Aviācijas diviziona darbnīcās un remontēja motorus. Dažkārt viņu sūtīja uz Spilves aerodromu. Tur kāds lidotājs uzaicināja Kārli pavizināties lidmašīnā.

Diplomprojektā Kārlis projektēja tajos laikos nepazīstamas konstrukcijas četru cilindru 100 ZS motoru ar pretēji novietotiem horizontāliem cilindriem.

1924. gadā Kārlis iestājās Latvijas Aeroklubā, kurā bija iespēja lasīt ārvalstu aviācijas žurnālus, kā arī iepazīties ar interesantiem cilvēkiem.

Viens no tādiem bija Nikolajs Pūliņš. Viņa lidmašīna Sprīdītis bija avarējusi, un Kārlis, veicot virkni aprēķinu, atrada vislabāko variantu tās atjaunošanai. Kārlim ilgāku laika periodu bija sadarbība ar Nikolaju. Kopā viņi uzkonstruēja piecas lidmašīnas.

1932. gadā Kārlis Irbītis apmeklēja Berlīnes sporta aviācijas izstādi. Pirmo reizi viņam visos sīkumos izdevās izpētīt vairākas vācu lidmašīnas. Drīz vien viņam radās doma par jaunas lidmašīnas konstruēšanu tāllidojumiem. Nikolajs Pūliņš atrada finansētāju, un Kārlis konstruēja savu sesto lidmašīnu. To nosauca par Gambiju.

1934. gadā Kārlis sāka darbu VEF.

Sākumā projektēja traktoru un laivu motorus, izstrādāja VEF radiouztvērēja masveida ražošanu un izveidoja VEF logo.

1935. gadā ierosināja sākt ražot Īkāra tipa lidmašīnas. VEF administrācija piekrita Kārļa priekšlikumam. Civilās aviācijas pulkvedis J. Indāns un Aerokluba pārstāvji to neatbalstīja, jo, viņuprāt, lidmašīnas varēja izgatavot tikai ārzemēs.

VEF direktors T. Vītols un pārdošanas nodaļas vadītājs Johansons pastāvēja uz to, ka VEF lidmašīnas var ražot.

Kārlis uzzīmēja skici, veica aprēķinus, un lidmašīnas izgatavošana ritēja raiti. Tā bija Kārļa vienpadsmitā lidmašīna, kuru nosauca par I–11.

1936. gada 23. jūnijā I–11 aiztransportēja uz Spilves lidlauku. Pirmās pārbaudes bija sekmīgas. Pārbaudot lidmašīnas ātrumu, tas bija 229,3 km/h (par 39,3 km lielāks nekā analogām vācu lidmašīnām).

1937. gadā šai lidmašīnai sekoja I–12. Par šo lidmašīnu ārvalstīs bija ļoti labas atsauksmes. Pieteicās arī pircēji.

VEF tika konstruēti un ražoti seši kara lidmašīnu modeļi.

1940.g. iesākot septīto (I–19), sākās Latvijas okupācija.

Rūpnīcā ieradās PSRS pāsrtāvji un viens no tiem- ģenerālmajors Fjodorovs bija ļoti ieinteresēts Irbīša projektos,- pēc viņa rīkojuma uz Maskavu aizsūtīja astoņus lidmašīnu paraugus, no kuriem vēlāk par ļoti labām atzina I–15b un I–17.

PSRS rūpnīcu pārņema un lidmašīnu ražošanu VEF pārtrauca.

1941. gadā sākās vācu okupācija. Armijas pārstāvjus sākumā visvairāk interesēja tikai VEF Minox, bet vēlāk arī lidmašīnas-  VEF I–16, I–17 un I–18.

Vācu okupācijas laikā K. Irbītis un viņa kolēģi strādāja Vācijas konstruktoru birojos, un pēc kara krievu komunistu okupētajā Latvijā neatgriezās.

1950.–1970. gadā Irbītis bija konstruktors lielākajā Kanādas aviācijas firmā Canadair Monreālā.

1992. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija par izciliem nopelniem K. Irbītim piešķīra LZA Goda doktora grādu inženierzinātnēs.

Kārlis Irbītis miris 1997. gada 13. oktobrī Kanādas Sanlorēnas pilsētā, Kvebekā. Tobrīd Latvijā tipogrāfijā iespiešanai latviešu valodā bija viņa grāmata Latvijas aviācija un tās pionieri.

 Pēc Jāzepa Ločmeļa u.c. publikācijām