Latvijas armijas Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks

Dzimis 1888. gadā Pēterburgā.

1914. gadā Aigars tika mobilizēts cara armijā, kur dienestu uzsāka kā praporščiks (jaunākais leitnants). 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur brīvprātīgi iestājās dienestā Latvijas Nacionālajā armijā. Līdz 1921. gadam bija Kara ministrijai pakļauts īpašo uzdevumu virsnieks. No 1921. gada līdz 1923. gadam Aigars bija Latvijas militārais atašejs Polijā. Ieņēma dažādus vadošus amatus Latvijas armijā līdz 1939. g., kad devās pensijā. Pēdējais amats Latvijas Nacionālajā armijā bija - Latvijas armijas Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks.

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, kā arī ar Polijas un Somijas valstu apbalvojumiem. Par darbību Aizsargu organizācijā saņēmis Nopelnu krustu.

1941. gada 14. jūnijā Osvaldu – Kristapu Aigaru arestēja Latvijas PSR Valsts Drošības tautas komisariāts un viņš tika nosūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. 1942. gada 25. novembrī Aigaru notiesāja PSRS IeTK Sevišķā apspriede saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa (1926. gada redakcijā) 58 – 13 pantu par to, ka brīvprātīgi iestājies dienestā 1918. gadā kā īpašu uzdevumu virsnieks Latvijas armijā, kura bruņoti cīnījās pret Sarkano armiju un padomju varu. Ieņemot augstākos virsnieku amatus Latvijas armijā līdz 1939. gadam, stiprināja fašistisko režīmu un cīnījās ar revolucionāro kustību.

1943. gada 14. janvārī pulkstens 20.25, izpildot Sevišķās apspriedes lēmumu, nošauts Kirovas cietumā.

Latvijas Valsts arhīvs, 1986, f. 2. apr., P-6704. l.