Dzimis 1884. g. 16. janv. Arakstes pag. (tag. Lodes pag.) Kalna Solteros lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Ādams, māte Līze, dz. Vesere. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Rūjienas draudzes skolā un Pērnavas ģimnāzijā (beidzis kā eksternis 1906. g.).

Strādājis par mājskolotāju Porhovas apr. Pleskavas guberņā.

1908. g. uzsācis studijas TU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1911. g.).

No 1911. g. 20. jūl. zvērināta advokāta A. Lomana palīgs Rīgā, pēc viņa nāves no 1912. g. zvērināta advokāta G. Savela palīgs Kuldīgā.

No 1917. g. dzīvojis Rīgā, sept. atgriezies Kuldīgā, bijis zvērināta advokāta palīgs.

No 1919. g. 8. janv. Liepājas apgabaltiesas loceklis.

1920. g. kandidējis uz Satversmes sapulci, nav ievēlēts.

1922. g. 26. aug. iecelts arī par Liepājas ostas padomes pastāvīgo locekli.

1923. g. dec. uzdots pildīt apgabaltiesas priekšsēdētāja biedra pienākumus un vadīt Apelācijas nodaļu (1925. g. martā, likvidējot Apelācijas nodaļu, atbrīvots no priekšsēdētāja biedra v. i. un nodaļas vadītāja amata, iedalīts darbam civilnodaļā).

1928. g. bijis apgabaltiesas pārstāvis Kurzemes apg. Saeimas vēlēšanu komisijā.

1928. g. 22. nov.–1940. g. martā Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs; no 1939. g. 4. dec. kriminālnodaļas vadītājs.

1939. g. 7. dec. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

No 1940. g. 1. maija zvērināts advokāts Rīgā. No 1923. g. bijis Kurzemes Patronāta biedrības valdes priekšsēdētājs, no 1928. g. Sarkanā Krusta Liepājas nodaļas valdes loceklis, no 1935. g. Latvijas Tiesnešu biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. nav uzņemts Latvijas PSR Advokātu kolēģijā.

Strādājis par jaunāko brigadieri dzelzceļa 3. ceļu distances darbnīcās.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 9. sept. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Cēsīs.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1944. g. dec. noraidīta uzņemšana Latvijas PSR Advokātu kolēģijā, jo iepriekšējā darbība nav bijusi atbilstoša “pašreizējām prasībām”.

Miris 1966. g. 16. janv.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies 1923. g. 14. martā ar Margaretu Elizabeti Petaku (1897. g. 13. jūn. Ainažos–1974. g. 23. jūn. Rīgā), meita Glorija Margrieta (dz. 1925. g. 23. aug.), dēls Jānis Ādams (dz. 1928. g. 4. jūl.).

A. LVVA, 1595. f., 10. apr., 188., 190. l.; 7354. f., 1. apr., 397. l.; LA 1919–1945.

No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja K. Sumberga 1920. g. 27. marta A. Kiršfeldam izsniegtās apliecības: “Ar šo apliecinu, ka Liepājā, Julianes ielā [tag. Friča Brīvzemnieka iela], iedzīvojošais Liepājas Apgabala Tiesas loceklis Alfreds Kiršfelds bija komandēts uz Apgabala Tiesas sēdēm uz Kuldīgu un Ventspili, un tamdēļ amata darīšanu dēļ bija projām no Liepājas no 6. līdz 24. martam š. g.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 188. l., 17. lp.)

No tieslietu ministra R. Bēnusa 1920. g. 17. jūl. raksta Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājam K. Sumbergam: “Kā Jums jau zināms, tad attiecīgu kandidātu trūkuma dēļ ir ļoti grūti papildināt apgabaltiesu tagadējo sastāvu. Vissliktākā stāvoklī tajā ziņā ir nostādīta Latgales apgabaltiesa, kuras sastāvu līdz šim ir bijis iespējams papildināt tikai ar cittautiešiem. Tādēļ būtu ļoti vēlams pievilkt pie Latgales apgabaltiesas kādu iestrādājušos, labi pārvaldošu valsts valodu, spēku. Sakarā ar to lūdzu man paziņot, vai Jums uzticētās tiesas loceklis A. Kiršfelds nebūtu ar mieru pārcelties uz Latgales Apgabala Tiesu tajā pašā amatā. Apgabala Tiesas sēdeklis nolikts Daugavpilī. Latgalē uz noteikumu pamata no 9. febr. š. g. valsts dienestā stāvošās personas saņem bez noteiktām algām vēl 25% no pamatalgas.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 188. l., 19. lp.).

No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja K. Sumberga 1920. g. 18. jūl. raksta Tieslietu ministrijai: “Izpildot Tieslietu Ministrijas rakstu no 17. jūlija, pagodinos ziņot, ka Liepājas Apgabala Tiesas loceklis A. Kiršfelds, ģimenes apstākļu dēļ, atrod par neiespējamu pārcelties uz Latgales Apgabala Tiesu un lūdz viņu atstāt Liepājā.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 188. l., 20. lp.)