Pad. valsts darbinieks, ārsts sociālhigienists, med.zin. dokt.1970.g., profesors; 1978.g. PSRS Medicīnas zin. akadēmijas īstenais loceklis.

Dzimis Vitebskā. 1942.gadā grāmatvedis, komjaunatnes komitejas instruktors Novosibirskā.  Beidzis Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti 1949.gadā. 1949-1952 strādāja Kuldīgas izpildkomitejā par ves. aizs. nod. vadītāju un tiesas medic. ekspertu. Līdz1957.g.Valsts kontroles ministrijā par vecāko kontrolieri veselības aizsardzības jautājumos, pēc tam  vadīja Latvijas dzelzceļa veselības aizsardzības  un sanitāro dienestu. No 1959.g. Veselības aizsardzības ministra 1. vietnieks.

No 1962.gada līdz 1989. gadam Veselības aizsardzības ministrs, no 1967.g. Rīgas medicīnas institūta mācībspēks. 

No 1980.g. Sociālās higienas un veselības aizsardzības organizācijas katedras vadītājs.

V.Kaņepam bija īpaši laba sadarbība ar P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, jau no 1962.gada viņš oficiāli skaitījās muzeja zinātniskais vadītājs. Jānis Stradiņš uzskatīja, ka V. Kaņepu var saukt par muzeja patronu. "Kaņeps saprata ko muzejs dod Latvijai un visai viņa vadītai sistēmai. No viņa daudz kas bija atkarīgs gan muzeja eksistencei, gan augšupejai. Kaņeps vienmēr atrada muzejam līdzekļus par ko iepirkt eksponātus. Visi viesi, kas apmeklēja Veselības aizsardzības ministriju, Rīgas apskati noteikti sāka ar Medicīnas vēstures muzeju".

 V.Kaņeps arī bija atbildīgais redaktors medicīnas vēstures zin.rakstu krājumam "Из истории медиины", kas bija tagadējā "Acta Medico Historica Rigensis" priekštecis.

Bija ilggadējs šaha federācijas prezidents.

LKP CK loc. kandidāts 1963-66, loceklis no 1966.