Jēkabs Vulfsons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.05.1889
Miršanas datums:
27.01.1950
Apglabāšanas datums:
07.02.1950
Mūža garums:
60
Dienas kopš dzimšanas:
49265
Gadi kopš dzimšanas:
134
Dienas kopš miršanas:
27090
Gadi kopš miršanas:
74
Tēva vārds:
Andrejs Ludvigs
Papildu vārdi:
Andrejs
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Kalpotājs, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Strādnieks, Strēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jēkabs Andrejs Vulfsons (vācu: Jakob Andreas Wulfsohn) dzimis 30.04.1889 (pēc v. s.) plkst. 9 ½  no rīta atslēdznieka Andreja Ludviga Vulfsona un viņa sievas Matildes Sofijas (dzim. Losberga) ģimenē kā trešais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 21.05.1889 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Jēkabs Vulfsons, saimnieks un baznīcas pērminderis; Elizabete Pavasare, jaunava; Ludovika Vulfsone, jaunava.[1]

Brāļi – Ādolfs Andrejs, Juris Aleksandrs, Indriķis Jānis Kārlis, Andrejs Ludvigs, Jānis Ādolfs un  miris nezināms pirms kristībām; māsas – Kristīne Malvīne un Marija Elfrīda.

Ārējais izskats: ovāla seja, pelēkas acis, brunets, īpašu pazīmju nav.[11]

Ticība: luterticīgs.[9]

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas.[9, 11] Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 14.10.1921[9] un 05.10.1927.[7] Ārzemju pase izsniegta 01.08.1924 un 30.07.1925, visu Eiropas valstu apceļošanai. 1924. g. augustā uzturējies Igaunijā.[11]

Pakļauts karaklausībai:

  • karadienests Krievijas impērijas armijā: 01.08.1914-27.08.1917;
  • karadienests Latvijas armijā: 18.10.1919-11.08.1920.[12] Atvaļināts līdz turpmākam rīkojumam.[9]

Nodarbošanās: tramvaja konduktors. Vismaz no 22.05.1914 (pēc v. s.) strādājis par konduktoru “Рижск. Трамваевъ фабрик, принадлежащей Акц. Общ. Рижскихъ Трамваевъ”, kad 18.07.1914 (pēc v. s.) atlaists. Šajā paša darbavietā strādājis 16.02.1916-21.09.1916 (pēc v. s.), lai gan pēc citiem dokumentiem skaitījies karadienestā.  Atlaists paviršas biļešu sadales dēļ. Atsācis strādāt 16.06.1918 (pēc v. s.), kad 05.04.[nav norādīts g.] mobilizācijas dēļ atlaists.[7] Pēc Krievijas impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas kalpotājiem – nodokļu maksātājiem.[8] Bijis arī strādnieks[8, 15] – vīļu cirtējs.[9]

18.11.1918-31.10.1919[12] (pēc citiem datiem – mobilizācijas dēļ atlaists 30.11.1919)[7] un 07.12.1920-29.12.1930 strādājis Rīgas ielu dzelzceļa akciju sabiedrībā[12] par konduktoru; darba numurs – 91. 

1925. g. saņēmis atšķirīgu algu. To veidojusi mēneša alga, par 30 “vienkāršām dienām” sasniedzot Ls 96, - (no novembra – 126,72), 20 % piemaksa un samaksa par “virsdienu” darbu. Atvilkumus no algas veidojusi iemaksa slimo kasei (2 %), samaksa par malku, kases iztrūkumi u. c.[6]

Rīgas ielu dzelzceļa arodbiedrības biedrs. Maksājis arodbiedrības un bezdarba fonda mēneša iemaksas. [3] Vairākas reizes gadā aizņēmies naudu no pašpalīdzības fonda. Aizdevumi atmaksāti. 26.01.1931 no Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības pašpalīdzības fonda izmaksāts pabalsts Ls 200,- no darba atlaišanas dēļ. [5] No 04.01.1933 kalpojis Rīgas pilsētas dienestā, strādādams par konduktoru Būvju valdes Ielu dzelzceļa uzņēmumā. 03.04.1936 no darba pašvaldības iestādē atlaists, taču, pamatojoties uz dienesta noteikumiem, alga izmaksāta līdz 24.04.1936.

Lūdzis piešķirt pensiju, nesasniedzis 55 gadu vecumu. Kā bijušajam pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš Latvijā kalpojis pašvaldību un valsts dienestā, bijušās Krievijas armijas dienestā, kopā ar kara laika dubultojumu pensijas izdienā ieskaitīti 19 gadi. Par šiem nokalpotajiem gadiem tikusi aprēķināta Ls 64,35 liela ikmēneša pensija, kuras izmaksa uzsākta no 25.04.1936. Tā kā bijis Latvijas atbrīvošanas kara dalībnieks, tad uz viņu nebija attiecināmi Rīgas pilsētas pašvaldības pensiju kases statūtu grozījumi, kuri kopš 1935. g. noteica,12 ka pensija pilnā apmērā izmaksājama tikai pilnus 55 gadus sasniegušajiem pilsētas dienesta darbiniekiem.13 Rīgas pilsētas finanšu valdes Pensiju nodaļas sagatavoto pensijas aprēķinu Rīgas pilsētas valde apstiprināja 01.05.1936.

26.11.1941 Tautas labklājības Galvenajai direkcijai iesniedzis lūgumu par pensijas izmaksas atjaunošanu, jo kopš 1940. g. jūlija tās izmaksa pārtraukta, bet pabalsti nav saņemti.[12] Padomju vara bija anulējusi pensiju izmaksas Latvijas valsts bijušajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri strādājuši valsts un pašvaldību iestādēs.[16] 23.12.1941 saskaņā ar reihskomisāra 26.10.1941 rīkojumu uzsākts izmaksāt pabalstu 15,- RM mēnesī, skaitot no 01.09.1941.[12]

Laulājies  ar atraitni Emmu Mednieci, dzim. Luca, 13.08.1922 Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. 

Laulība šķirta uz savstarpējas vienošanās pamata 22.04.1930 Rīgas Apgabaltiesas 3. civilnodaļas slēgtā tiesas sēdē.9 Pēc laulības šķiršanas no ģimenes īrētā dzīvokļa Krišjāņa Barona ielā 129-74 izrakstījies, tomēr 15.10.1930-28.05.19317, 10 un 07.02.1933-25.03.1935 tajā atkal bijis pierakstīts.[7]

Audžudēls: Alfrēds Alfons Mednieks, dzīvesbiedres dēls no pirmās laulības. Laikā, kamēr laulība bijusi noslēgta, gan ārzemju pasē,[10] gan darbavietas dokumentos viņš bijis norādīts kā Andreja Vulfsona bērns. Dzīvesbiedrei darbavietas dokumentos bērni nav skaitījušies.[3]

Dzīvojis Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 9; Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 12; Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 15;[8] Putnu ielā 37; Bruņinieku iela 71; Bruņinieku iela 77; Aleksandra (Brīvības) ielā 186-13;[5] Suvorova (Krišjāņa Barona) ielā 129-74;[4, 7, 9] Hermaņa iela 3-5;[4, 7] Krišjāņa Barona ielā 129-74;[4, 7, 9] Brīvības ielā 121-18;[7, 12] Ādolfa Hitlera (Brīvības) ielā 121-18.[12]

Ārstējies 1. Rīgas pilsētas slimnīcā: 31.08-20.09.1922, 30.05.1923-06.06.1923, 26.04-03.05.1924 un 28.12.1926-21.01.1927.[7]

Miris Rīgā 60 gadu vecumā.

Nāves cēlonis: krupozā pneimonija.[19]

Apbedīts 07.02.1950 Rīgā, I Meža kapsētā.[14]

Avoti:

 

  1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1888-1891 latviešu. Dzimušie; 121. kadrs, 335. ieraksts.
  2. LVVA, 2771. f., 1. apr., 1.-4. l.
  3. LVVA, 2771. f., 2. apr., 31.-34. l.
  4. LVVA, 2940. f., 1. apr., 21. l., 19. lp.
  5. LVVA, 2940. f., 1. apr., 24. l.
  6. LVVA, 2940. f., 1. apr., 25. l., 109. lp.
  7. LVVA, 2942. f., 1. apr., 1402. l.
  8. LVVA, 2942. f., 2. apr., 5669. l., 14. lp. o.p.-15. lp.
  9. LVVA, 2996. f., 9. apr., 9055. l.
  10. LVVA, 2996. f., 12. apr., 11552. l., 1. lp.
  11. LVVA, 3234. f., 32. apr., 73010. l.
  12. LVVA, 5213. f., 16. apr., 13769. l.
  13. Garselis, R. Rīgas pilsētas pašvaldības pensiju kases statūtu grozījumi... Valdības Vēstnesis, Nr. 260 (1935, 14. nov.), 3. lpp.
  14. Jēkabs Vulfsons [tiešsaiste]. [B.v.] : Nekropole.info, [b.g.] [skatīts 2016-12-03]. Pieejams: https://nekropole.info/lv/Jekabs-Vulfsons-12.05.1889.
  15. Rīgas adresu grāmata 1925. Rīga : Saturns, 1925. 60. [882.]lpp.
  16. Svarīgi pārkārtojumi sociālā laukā. Tēvija, Nr. 101 (1943, 30. apr.), 2. lpp.
  17. Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 22 (1889, 1. Juni), S. 174, 175. 
  18. Aus den Kirchengemeinden Rigas. Getauft. Düna Zeitung, Nr. 122 (1889, 2. Juni), S. [3.]
  19. Dokumenti no ģimenes arhīva.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas