Aristīds Briāns bija franču politiķis, kas laikā starp 1909. un 1932. gadu ar pārtraukumiem 11 reizes pildīja premjerministra, kā arī izglītības, tieslietu vai ārlietu ministra amatus Francijas Trešās Republikas valdībās.

Dzimis Nantē.

1921. gada viņš parakstīja Sabiedroto valstu vēstuli, kurā tika atzīta Latvijas Republikas de iure neatkarība (Briāna nota), viņa vardā nosaukta iela Rīgā.

1926. gadā par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām saņēma Nobela miera prēmiju kopā ar Vācijas valstsvīru Gustavu Štrēzemani.

Jaunas idejas Eiropas valstu integrācijas attīstībā pēc Pirmā pasaules kara centās ienest austriešu-ungāru grāfs Rihards Kundenhove-Kalergi. Viņš piedāvāja tā saucamo Paneiropas plānu, kas paredzēja Eiropas valstu konsolidāciju politiski ekonomiskā federācijā. R. Kudenhove-Kalergi uzsvēra, ka eiropiešiem jābūvē savstarpējās saprašanās, kopīgu interešu un draudzības tilti gan starp cilvēkiem, gan rūpniecības un organizāciju jomā. Paneiropas solidaritātes izjūtai un eiropiešu patriotisma jūtām ir jānostiprinās kā augstākajam ideālam, respektējot katras nācijas intereses.

1929. gadā Francijas ārlietu ministrs Aristids Briāns izstrādāja savu Eiropas apvienošanās projektu, ko iesniedza 27 valstīm. Tas paredzēja ekonomisko procesu regulēšanu, miera kopīgu nodrošināšanu un harmoniju Eiropas valstu attiecībās. Visu to vajadzēja panākt uz federālās savienības bāzes, ievērojot valstu suverenitāti. Eiropas valstu sadarbības priekšplānā A. Briāns izvirzīja ekonomiskos faktorus, kam bija jāveicina iedzīvotāju labklājības pieaugums. Integrācijas procesu priekšgalā būtu reprezentatīva un atbildīga padome, kurā ietilptu Eiropas valstu valdību pārstāvji. Taču nedz R. Kudenhoves-Kalergi, nedz A. Briāna plāni netika īstenoti.

Miris Parīzē

 Initiated in the lodge Le Trait d'Union in July 1887. Joined in the lodge Le Chavalier du Travail, in Paris in 1895.