Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs, ugunsdzēsējs.

Dzimis Jelgavā. 1910.gadā beidzis Kazaņas mākslas skolu, mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā, 1912.gadā papildinājies pie Jāņa Valtera Drēzdenē.

No 1911.gada darbojies Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrībā Jelgavā. Sākot ar 1922.gadu bijis žurnāla "Ugunsdzēsējs" līdzdirektors. 

Pēc viņa meta darināts piemineklis Brīvības cīņu dalībniekiem Jelgavā, Meža kapos (atklāts 1922.gadā).

Sarakstījis piezīmes par seno Jelgavu, tās ilustrējis ar tušas zīmējumiem, akvareļiem (20.gs. 50.gados).

1934.g.-1940.g. A.Strekāvins ir Jelgavas brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandas priekšnieks. Kopējā darbība ugunsdzēsējos no 1911.gada - 54 gadi. 1962.gadā izveidojis plašu ugunsdzēsības tehnikas izstādi, to eksponēja 15 pilsētās. Bagātīgā kolekcija tika uzdāvināta Latvijas Ugunsdzēsības muzejam.

Strādājis par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Jelgavā: Aleksandra skolā, E.Kleinbergas sieviešu ģimnāzijā, J.Priedes sieviešu ģimnāzijā (no 1910.gada), reālskolā (no 1914), Jelgavas Valsts ģimnāzijā (1919 – 1944, no 1922.gada Jelgavas 2. vidusskolā).

Pēc II pasaules kara dzīvojis Rendā, 50.gados atgriezies Jelgavā.

Personālizstādes Jelgavā 1915., 1919., 1923., 1935., 1962. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1936).

Pirmās sievas dēls - Viktors Strekāvins, bijis leģionā, 1949.g. izsūtīts, nav atgriezies no Vorkutas.

Otrā sieva - Valērija Strekāvina, dzim.Tālberga.(1899-1972).

Mazmeita - māksliniece Ilze Strekāvina (dz.1948.g.), VEF kultūras nama glezniecības studijas vadītāja no 1975.gada.

              Avots: Māris Brancis No grām. : Jelgava - mana Jelgaviņa : Jelgava gleznās, grafikā un tēlniecībā no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma. - [Jelgava] : Mantojums, 2008. - 167 lpp. ISBN 9789984823058