Mārtiņš Antons (1888 - 1941) bija advokāts un sabiedriskais darbinieks. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis (1920), Darba partijas prezidija loceklis. Laikraksta "Jaunais vārds" redaktors. Deportēts uz Krieviju, kur ticis nogalināts (1941).

Dzīvesgājums  Dzimis 1888. gada 7. janvārī Kocēnu pagasta "Dūķeros" pie Valmieras. 1912. gadā beidza Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti, pēc tam strādāja par advokātu Rīgā. Pirmā Pasaules kara laikā Antons bija Baltijas bēgļu komitejas priekšsēdētāja biedrs, latviešu strēlnieku organizācijas komitejas pilnvarnieks. 1917. gadā bija Rīgas sabiedrisko organizāciju padomes priekšsēdētājs, Vidzemes Zemes padomes sekretārs, vēlāk priekšsēdētājs. Tautas padomes loceklis.

Darba partijas prezidija loceklis, 1920. gada 1. maijā ievēlēts par Satversmes sapulcē, kur tika izvēlēts par Satversmes sapulces sekretāra biedru.

No 1921. gadā laikraksta "Jaunais Vārds" redaktors.

1931. gadā ar Zariņa un Zviedrijas sūtņa P. fon Reitersvērda galvojumu uzņemts Stokholmas ložā „Den Nordiska Första”. Stokholmas brīvmūrnieku Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” brālis (1938).