Osmans III (osmaņu turku valodā: عثمان ثالث [osma:ni sa:lis]) (1699. gada 2. janvāris — 1757. gada 30. oktobris) bija Osmaņu impērijas sultāns (1754. gada 13. decembris — 1757. gada 30. oktobris). Osmans III kāpa tronī pēc sava vecākā brāļa Mahmuda I.

Osmans III vēsturē ne ar ko īpašu neizcēlās un viņa īsajā valdīšanas laikā tikai saasinājās neiecietība pret ne-musulmaņiem (kristieši un jūdaisti), kuriem bija jānēsā īpašas atšķirīgas drēbes vai atšķirības zīmes. Viņa laikā notika arī viens no lielākajiem Konstantinopoles ugunsgrēkiem.

Saskaņā ar osmaņu galma tradīcijām, arī Osmans III pirms nokļūšanas tronī, varēja atrasties tikai slēgtajā harēmā un tādēļ viņa uzvedība bija dažkārt dīvaina. Atšķirībā no citiem sultāniem, Osmanam III nepatika mūzika un viņš, būdams valdnieks, no pils izdzina visus muzikantus. Tā kā visu bērnību un jaunības gadus viņš bija pavadījis kefēs (slēgtā harēma daļa, kurā drīkst uzturēties tikai sievietes un bērni), viņš nevarēja paciest sev tuvumā sievietes un, lai pilī viņas nekad nesastaptu, valkāja īpašus metāla apavus, lai sievietes dzirdētu viņa soļus un varētu paspēt paslēpties citās telpās.