1815. gada 10. decembrī dzimusi lēdija Ada Lavleisa (Ada Augusta The Countess of Lovelace), ievērojamā angļu dzejnieka lorda Džordža Bairona meita. Viņa bija glīta, mazliet ekscentriska sieviete ar neapšaubāmām matemātiskām spējām.

Lēdiju Adu Lavleisu aizrāva angļu inženiera - izgudrotāja Čārlza Bebidža (1791-1871) idejas par skaitļojamām mašīnām, kuras risinātu dažādus uzdevumus. Savā pirmajā publikācijā 1843. gadā, ko var uzskatīt par pirmo darbu programmēšanas teorijā, viņa izteica virkni domu un principu, kas nozīmi saglabājuši arī tagad. Viņa pirmā piedāvāja cikla un darba mainīgā jēdzienus, bez kuriem nevar iztikt arī mūsdienu programmētāji.

Lēdija Ada Lavleisa ir uzrakstījusi pasaules vēsturē pirmo sarežģīto programmu, kas rēķina Bernulli skaitļus pēc speciāli izstrādāta algoritma. Diemžēl tā kā nebija skaitļošanas mašīnu viņa savu programmu nevarēja izmēģināt darbā. Lēdija Ada Lavleisa mirusi nepilnu 37 gadu vecumā 1852. gadā 27. novembrī un apglabāta blakus tēvam. Lai neaizmirstu savas zinātnes karalieni, programmētāji viņas vārdā nosaukuši programmēšanas valodu ADA.

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datortehnikas nodaļa ik gadu (no 1985. gada) organizē Latvijas Programmētāju dienu. Šie svētki veltīti pasaules pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas dzimšanas dienas atcerei.