Edgars Alans Po  bija amerikāņu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis, viens no ievērojamākajiem romantisma literatūras pārstāvjiem ASV.

Po uzskata par vienu no kriminālliteratūras, šausmu literatūras un fantastikas literatūras aizsācējiem. Po atstājis arī ļoti lielu ietekmi uz simbolisma literatūras attīstību (no Po stipri ietekmējies, piemēram, Šarls Bodlērs).

Edgars Alans Po bija ceļojošu aktieru otrais dēls. Par viņa tēvu pēc 1810. gada nav nekādu ziņu un viņa māte, atgriežoties Dienvidu apgabalos, gadu vēlāk mira no tuberkulozes. Edgaru, atdalītu no vecākā brāļa un jaunākās māsas, ģimenē pieņēma Virdžīniešu tabakas tirgotājs, Džons Alans (angļu: John Allan), kura uzvārdu Po pieņēma no 1824. gada. Viņš kopā ar Alanu ģimeni devās uz Angliju 1815. gadā un, kamēr tur atradās, apmeklēja arī skolu

Krauklis, prologs no "minimonorokopera", "Pūce" un A. Pūtelis.

Kad 1827. gada 27. maijā viņš vairs nevarēja sevi uzturēt, Po pieteicās Amerikas Savienoto valstu armijā kā ierindnieks. Uzdodoties par "Edgaru A. Perriju", viņš izlikās, ka ir 22 gadus vecs, lai gan patiesībā viņam bija tikai 18. Sākotnēji viņš dienēja Neatkarības Fortā (angļu: Fort Independence) un pelnīja 5 dolārus mēnesī.

Tajā pat gadā, viņš izdeva savu pirmo grāmatu, kas bija 40 lpp. biezs dzejoļu krājums, Tamerlane and Other Poems, kurā kā autors bija norādīts "Bostonietis" (angļu: "by a Bostonian"). Tika izlaistas tikai 50 kopijas un grāmatas nesaņēma gandrīz nekādu uzmanību. Pulks, kurā dienēja Po tika sūtīts uz Fort Moultrie, kas atradās Čārlstonā, DienvidKarolīnā, 1827. gada novembrī. Po tika paaugstināts par ieroču tehniķi un viņa pienākums bija sagatavot lādiņus artilērijai. Viņa ikmēneša alga divkāršojās. Pēc diviem dienestā pavadītiem gadiem, Edgars centās iegūt Artilērijas Feldfēbeļa pakāpi (kas ir augstākā pakāpe, kuru var iegūt armijā nestrādājošs virsnieks). Po meklēja iespēju, kā tikt prom no armijas ātrāk, nevis tikai pēc 5 gadiem. Viņš atklāja savu vārdu un vecumu savam komandējošajam virsniekam, Leitnantam Howardam. Hovards atļautu Po tikt atlaistam tikai tad, ja viņš to saskaņotu ar Džonu Alanu un uzrakstīja tam vēstuli, par spīti viņa neatsaucībai. Pagāja vairāki mēnešu un Alanam nosūtītie lūgumi tika ignorēti. Pastāv iespēja, ka Alans pat neatrakstīja Po, kad smagi slimoja viņa māte.

Francesa Allan mira 1829. gada februārī un Po viņu apciemoja dienu pēc bērēm. Iespējams sievas nāves dēļ, Džons Alans piekrita palīdzēt Po mēģinājumiem tikt prom no dienesta, lai viņš varētu izglītoties Amerikas Savienoto valstu Militārajā akadēmijā.