fon der Pālens Pēteris,  muižnieks, grāfs, ģenerālis.

1745. dzimis Igaunijā, Palmses muižā 

1760.g. Piedalījies krievu- turku karos, beidzis dienestu ģenerāļa pakāpē.

1792.g. galvenais sarunu vedējs no Krievijas puses ar  Kurzemes- Zemgales hercogistes muižniecību un kuru rezultātā tā pēc vairāku gadsimtu neatkarības tika iznīcināta un anektēta no Krievijas puses.

1795. gadā pēc t.s. III Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā sev tiesības pieprasīja Krievijas impērija. Pālena darbības rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju.

1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas imperatora tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Rietumeiropā.

Oginska polonēze

"

ir sarakstīta šajā kontekstā.

1795.g. pirmais Kurzemes ģenerālgubernators

1798.g.-1801.g. Pēterburgas kara gubernators,

no 1799.g. grāfs,

1800.g. Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernators, Iekšlietu ministrs

1800.g. vadījis sazvērestību, kuras rezultātā nogalināts Krievijas cars Pāvels I. Pēc atentāta izdarīšanas neviens no tajā iesaistītajiem (vairāk kā 150 augstmaņiem) netika sodīts bargi. Arī Pālens tika atbrīvots no amatiem, un izsūtīts no Pēterburgas, taču tam atļāva saglabāt visus īpašumus un tiesības Kurzemē un Zemgalē. Atentāta izmeklēšanas materiālus izpirka cara ģimene un iznīcināja

Pirms atentāta Pālens kā Kurzemes ģenerālgubernators bija centies par universitāti pārveidot Pētera akadēmiju Jelgavā.

"1800.gada beigās imperatora Pāvila I tuvākais padomnieks Kurzemes ģenerālgubernators Pēteris Pālens iesaka valdniekam pārveidot par universitāti Jelgavas akadēmiju," liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas profesora Jāņa Stradiņa grāmatā "Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā" atrodamā informācija.

Grāmata vēsta arī, ka Imperators Pāvils I lēmumu atbalstīja un 1800.gada 25.decembrī deva senātam rīkojumu par Jelgavas universitātes izveidi.

Taču sakarā ar Pāvila I nāvi jau 1801.gada 12.aprīlī bija izdots jaunā imperatora Aleksandra I rīkojums Senātam par universitātes pārcelšanu uz Tērbatu, atjaunojot tur Zviedrijas pārvaldes laikā izveidotās universitātes darbību.

(Tartu universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Tērbatas universitāte ir otra vecākā Baltijā, aiz Kēningsbergas Universitātes (Albertina- 1544.g.).

Krievijā vecākās - Pēterburgas universitāte - dibināta 1724.g., Maskavas- 1755.g.

Latvijā vecākā- Academia Petrina Jelgavā dibināta 1755.g. )

Krievijas impērijas pasta direktors, Ārlietu kolēģijas loceklis.

Apbalvots ar visiem Krievijas ordeņiem,

Maltas ordeņa Krievijas atzara lielkanclers.

Pasaulē pazīstama personība (pieminēts t.sk. ASV prezidenta Tomasa Džefersona memuāros).

Pēc atentāta izdarīšanas neviens no tajā iesaistītajiem (vairāk kā 150 augstmaņiem) netika sodīts bargi. Arī Pālens tika atbrīvots no amatiem, un izsūtīts no Pēterburgas, taču tam atļāva saglabāt visus īpašumus un tiesības Kurzemē un Zemgalē.

Mūža nogalē dzīvojis savos īpašumos Jelgavā, Kaucmindē, Iecavā, Kalnamuižā (Tērvetē).

1826.g. Miris Jelgavā

Apglabāts Iecavas kapos

***

Pēteris Ludvigs fon der Pālens 

(vācu: Graf Peter Ludwig von der Pahlen, 

krievu: граф Пётр Алексеевич Пален, 1745-1826), no 1745. līdz 1826. gadam Krievijas imperatora galma loceklis, No 1792. gada Rīgas guberņas gubernators, no 1795. līdz 1797. gadam Kurzemes guberņas gubernators.

Organizējis atentātu pret Krievijas imperatoru Pāvilu I Romanovu.