Andrejs Auzāns (1871. gada 4. aprīlis — 1953. gada 23. marts) bija latviešu ģenerālis (šo dienesta pakāpi sasniedzis jau cariskās Krievijas laikā), zinātnieks. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

1871.g. Dzimis Pļaviņu pagastā "Bormaņu" saimniecībā, lauksaimnieku ģimenē.

Pirmo izglītību ieguvis Kokneses un vēlāk Vietalvas pagastskolās.

No 1890. līdz 1893. gadam mācījās Pleskavas mērnieku skolā, bet pēc tam, 1893. gadā uzsācis mācības kara topogrāfu skolā, kuru pabeidza 1895. gadā. Pēc tam, kā podporučiks, dienēja Somijā.

No 1896. gada bija topogrāfijas daļas virsnieks pie Sanktpēterburgas.

1900. gadā iestājies ģenerālštāba akadēmijā, kuru absolvēja 1903. gadā (iegūstot kapteiņa pakāpi).

1905. gadā Auzāns pabeidza praktisko kursu ģeodēzijā un astronomijā pie galvenās astronomijas observatorijas Pulkovā un tika ieskaitīts Krievijas armijas ģenerālštābā. Piedalījies Krievu-japāņu karā. Pēc tam darbojās kā virsnieks, topogrāfs un ģeodēzists Igaunijā, Somijā, Mandžūrijā, kā arī Turkmenistānā. Vadījis arī vairākas astronomiskās ekspedīcijas.

1907. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi.

No 1907. līdz 1910. gadam bija astronoms Čardžujas starptautiskajā observatorijā, bet no 1911. līdz 1916. gadam bija Taškentas observatorijas priekšnieks.

1911. gadā tika paaugstināts par pulkvedi.

No 1914. gada bija Krievijas impērijas Zinātņu akadēmijas seismoloģijas komisijas loceklis.

Nodibinoties Latviešu strēlniekiem, no 1916. gada septembra bija 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka bataljona komandieris, bet vēlāk iecelts par 2. Latviešu strēlnieku brigādes komandieri, kuru vadīja Ziemassvētku un vēlākajās Janvāra kaujās.

Angļu militārais novērotājs ģenerālis Noks (Knox) viņu dēvēja par "vienu no labākajiem virsniekiem armijā". Šos vārdus apstiprina tas, ka ģenerālis A. Auzāns tiek apbalvots ar visiem krievu kara ordeņiem līdz III pakāpes Vladimira ordenim.

Pēc tam viņu 1917. gadā iecēla par Krievijas galvenā štāba ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieku. Paaugstināts par ģenerālmajoru. Šajā amatā viņš strādāja arī Sarkanajā armijā līdz 1920. gadam.

Pulkvedis A. Skurbe atceras: "Par ģenerāli Auzānu (būdams viņam padots kā 4. Vidzemes strēlnieku pulka rotas komandieris) varu teikt, ka viņš bija liela apgarota personība, kura ar savu klātbūtni cēla strēlnieku garu, iedvesa viņiem drosmi un pašpaļāvību. Viņš bija grūtos brīžos, cīņas laukā (arī putenī un salā) ne tikai kā komandieris, bet arī kā tēvs un cīņas biedrs. Viņš vienmēr izcēlās ar savām bagātajām zināšanām un vērtīgajiem padomiem."

No 1921. gada strādāja Sarkanās armijas akadēmijā, kā pasniedzējs.

1923. gadā atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā, kur ieguva ģenerāļa pakāpi.

Ieņēma amatu Kara padomē, bet no 1927. gadā kļuva par Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfijas daļas priekšnieku. Bez tam bija arī kara zinību pasniedzējs Kara skolā. Sarakstījis vairākus darbus par topogrāfiju, militāro vēsturi un citām tēmām.

Neraugoties uz lielo militārā darba slodzi, ģenerālis A. Auzāns aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Viņš ir Latviešu strēlnieku biedrības priekšnieks, strēlnieku vēstures redakcijas loceklis.

20.--30. gados īpaši izpaužas A. Auzāna augstās morālās īpašības: līdzcietība, iejūtība, atsaucība. Tas attiecas uz ģimeni, radiniekiem un līdzcilvēkiem. Īpaši siltas attiecības ir ar kritušo strēlnieku un Brīvības cīņu dalībnieku piederīgajiem. Ģenerālis morāli viņus atbalsta un palīdz risināt dažādas problēmas valsts iestādēs.

Katrs Latvijas novads ir saistīts ar valsts vēsturi, ar personībām, kas devušas lielu ieguldījumu novada kultūrvēsturiskajā mantojumā. Tas attiecas arī uz Augšzemes skaistāko novadu -- Daugavpils rajona Medumu pagastu.

Divdesmitajos gados A. Auzāns iepērk šeit sev un saviem brāļa dēliem zemi. Vecajā muižas centrā tiek izveidota saimniecība "Auzāni". Šodien tur sekmīgi saimnieko ģenerāļa brāļa mazdēls D. Auzāns.

2001. gadā Medumu skola atzīmē savas pastāvēšanas 80. gadu jubileju. Skolas vēsture ir cieši saistīta ar A. Auzāna darbību. 30. gados pēc viņa iniciatīvas kopā ar skolas pārzini Jāzepu Ašaku bijušās Medumu muižas centrā tiek uzsākta sešgadīgās pamatskolas celtniecība.

Skola uzsāk darbu jaunajā ēkā 1937. gadā. Ar ģenerāļa A. Auzāna atbalstu tiek uzcelts pagasta nams, kur šodien atrodas Medumu speciālā internātskola, atjaunota Ēģiptes baznīca, kas I Pasaules kara laikā bija nopostīta, uzcelta mācītāja māja. Baznīcā tiek uzstādīts jauns zvans ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". Šodien Ēģiptes baznīca nedarbojas, jo padomju varas gados tā tika neglābjami izpostīta. Jāpiezīmē, ka tā ir viena no vecākajām baznīcām novadā. Pēc A. Auzāna iniciatīvas tiek nodibināta krejotava, uzaicināts tās pārzinis.

No 1933. gada viņš kopā ar sievu Mariju nodarbojas ar lauksaimniecību, audzina meitas Lidiju un Aleksandru.

1940.-41.g. Pēc Latvijas okupācijas nesadarbojas ne ar padomju, ne arī nacistu varu.

1944. gadā ar ģimeni izbrauc uz Vāciju, bet 1948. gadā emigrēja uz Apvienoto Karalisti.

Mūža pēdējās dienās 1953. gadā viņš secina: "Mēdz teikt, ka dzīve nav rožu dārzs, bet mana dzīve ir vienmēr bijusi kā rožu dārzs."

1953. gada 23. martā Andrejs Auzāns mirst, apbedīts Stokportā.

Meita Aleksandra dzīvo Kanādā. Lai arī Aleksandra Sudmale-Auzāne ir cienījamā vecumā, viņa neaizmirst Medumu pagastu, atbalsta D. Auzāna saimniecisko darbību. Īpaši siltu pateicību Aleksandras kundzei izsaka skola, jo viņa bija viena no tām pirmajām ārzemju latviešu pārstāvēm, kas morāli atbalstīja skolas pārveidošanu par latviešu mācībvalodas skolu un uzdāvināja vairākus simtus īpaši vērtīgu grāmatu latviešu valodā.

A. Auzāna meitu Aleksandras un Lidijas jaunības gadi ir saistīti ar Medumiem, jo vasaras mēnešus viņas pavada laukos, palīdzot tēvam saimniecībā. Noteikti daudzas ierosmes rakstnieces Lidijas Auzānes-Tīcmanes daiļradē ir saistītas ar Augšzemes krāšņo dabu un cilvēkiem. Lidija kļūst par ievērojamu rakstnieci. Viņas devums literatūrā ir plašs: 23 lugas, dzejoļi, kā arī literatūrkritikas darbi. Rakstniece ir atstājusi ģenerāļa A. Auzāna īsu dzīvesstāstu.

Sakarā ar ģenerāļa A. Auzāna 130. dzimšanas dienu, 85. gadadienu kopš Ziemassvētku kaujām un ieguldījumu Medumu novada sabiedriskajā dzīvē, Medumu pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu uzstādīt memoriālo plāksni Medumu ciematā, veltītu LR armijas ģenerālim, zinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam Andrejam Auzānam.

Dienesta laikā apbalvots ar

• Jura ordeni (IV šķira),
• Vladimira ordeni (IV, II šķiras),
• Staņislava ordeni (III, II šķiras),
• Annas ordeni (III, II šķiras),
• Triju Zvaigžņu ordeni (II šķiera), kā arī ar citiem apbalvojumiem.

Sarakstījis zinātniskus darbus, kas iespiesti krievu un latviešu periodiskajos izdevumos un atsevišķi.

Krieviski:

• Astronomiskie novērojumi Pamīros;
• Semirečenskas chronometriskā ekspedīcija;
• Atronomiski novērojumi Aizkaspijas apgabalā u. c.;

latviski

• Lielais pasaules kaŗš rietumu frontē;
• Lekcijas par topografiju;
• Komētu un planētu novērojumi u.c

Andrejs Auzāns bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Vesthardiana goda filistrs.

Avoti: wikipedia.org, news.lv, Lidija Auzāne-Tīcmane, J Stikāns