Ninona de Lanklo bija slavena franču kurtizāne, rakstniece un literatūras salona īpašniece. Slavu ieguva dēļ sava skaistuma, neparastās asprātības un spēju saglabāt pievilcību līdz pat savai nāves stundai. Viņa ir izglītotas un neatkarīgas sievietes simbols, Parīzes salonu ķēniņiene, kura spēja apvienot domāšanu ar parātu un sirdi. Viņa bija pirmā sieviete, kura iemiesoja ideju par brīvu mīlestību.

Meita piedzima 55 gadu vecumā, bērns izdzīvoja tikai dažas stundas. Meita esot bijusi tik skaista, ka viņas tēvs licis viņu iebalzamēt un novietot zem stikla kupola.

Anna jeb Ninona ( šādā mīļvārdiņā viņu bērnībā dēvēja tēvs ) piedzima Parīzē muižnieka ģimenē un bērnībā baudīja pārticību un labu klostera skolas izglītību – iespējams tāpēc nekur literatūrā viņai netiek piedēvēts vulgāras prostitūtas apzīmējums. Klosterī viņa apguva trīs svešvalodas un aizrautīgi lasīja filozofiska satura literatūru, iemācījās spēlēt flautu un klavesīnu. Pēc vecāku nāves un skolas beigšanas jaunā meitene ieradās Parīzē, noīrēja namu, iekārtojot to tā, lai cilvēki tur vēlētos atgriezties vēl un vēl. Literatūrā nav ziņu par viņas pirmo pieredzi attiecības un – kas īsti veidoja jaunās sievietes dzīves uzskatu – būt gudrai, pievilcīgai, bet brīvai.

Viņa nekautrēdamās gāja sabiedrībā, piesaistot jaunu un ne tik jaunu, bet ļoti bagātu vīriešu uzmanību. Dzejnieki, rakstnieki, grāfi un hercogi savās atmiņās viņu raksturo kā vienreizēji skaistu sievieti ar izcilu figūru, zilām acīm un izsmalcinātu gaumi. Ir avoti, kas vēsta, ka Ninona par saviem mīlas sakariem nekad nav prasīju samaksu. Viņa ir atteikusies no 50 tūkstošiem zelta naudas gabalu, ko par vienu mīlas nakti piedāvājis pats kardināls Rišeljē. Dāvanās viņa pieņēmusi tikai ziedus un mākslas priekšmetus.

Smalkās sabiedrības dāmas, zinot, ka Ninona savā salonā pulcē brīvo attiecību piekritējus, nebaidījās doties pie viņas brokastīs un pusdienās – līdzi ņemot savas pusaudzes meitas – lūdzot, lai izglītotā sieviete jaunietēm stāsta par modi, literatūru un labām manierēm. Ninonu mīlēja, bet arī ienīda. Austrijas Anna – panāca, ka viņas salonu slēdz un brīvo sievieti ievieto klosterī. Tur Ninona neesot īpaši skumusi, bet pievērsusies rakstīšanai un lasīšanai.

Ar savas draudzenes Zviedrijas karalienes Kristīnes atbalstu Ninona atgriezās Parīzē un viņas salons Turnelas ielā plauka un zēla. Ninona izdeva grāmatu par brīvo mīlestību „Koķetes atriebība” (La coquette vengee) . Viņas literārā salona apmeklētāji Parīzē bija iesaukti par Turnelas putniem.

Viņu vidū – Larošfuko, abats Skarons, Lafontēns, Antuāns Godo un Šarls Pero.

Ja klajā nāca kāds literatūras izdevums, teātra iestudējums, tad pat Ludvigs  XIV vienmēr saviem galminiekiem esot jautājis, ko par to ir teikusi Ninona. Ninona bija karaļa otrās sievas Fransuāzas jeb madam Mantenon laba draudzene.

Kad Ninonai palika 70, viņa iepazinās ar baronu Sigismundu Banjē.

Vīrietis ilgus gadus bija apbrīnojis teikas un leģendas par skaisto sievieti, bet uzzinājis, ka viņas vecums jau ir pāri pusmūžam, nolēmis, ka nebojās iespaidu, satiekot vecu kundzi. Satikšanās notika, vēl vairāk – barons kādu laiku bija Ninonas mīļākais un savās atmiņās rakstīja :

„Viņai bija jau 70, bet viņa bija tik skaista, kopta un fantastiska kā divdesmit gadus jauna sieviete! „

Nabaga barona laime  gan nebija ilga, jo viņu izsauca uz divkauju un nogalināja kāds Ninonas atraidīts mīļākais. Literatūrā ir ziņas, ka Ninona Lanklo bijusi ne tikai skaista, bet arī tieša un godīga, ja vīrietis viņai apnicis jebšu viņu neapmierināja viņa mīlas mākslas meistarība, sieviete to nekautrēdamās teikusi un lūgusi sev vairs neuzmākties.

Precīzu ziņu nav, bet dzīvi pašnāvībā vai divkaujā pēc šāda atraidījuma beiguši vairāki desmiti stiprā dzimuma pārstāvju.

Ninonai bija 3 bērni, 2 dēli no kāda grāfa un 1 no kāda marķīza.

Kad piedzimis viņas pirmais dēls, Ninona reizē satikusies ar diviem ļoti ietekmīgiem abatiem. Lai noteiktu, kurš tad ir īstais tēvs, tikuši mesti kauliņi. Uzvarētāja vārdu un titulus bērns arī ieguvis un dzīvē kļuvis par augsta ranga militārpersonu. Otrs dēls piedzimis no kāda bagāta muižnieka, kurš arī neesot atsacījies atzīt savu brīvo attiecību atvasi.

Šim bērnam liktenis bijis nelaimīgs. 20 gadus vecumā puisis esot sastapis kādu sievieti – tenkas vēsta, ka viņai bijuši 55 gadi, viņa atraidījusi jaunieša mīlestību un viņš pakāries.

Ninona bijusi slavena mecenāte – vienmēr atbalstījusi jaunos talantus, bet reti kurš zina stāstu, ka gadu pirms nāves vecā dāma iepazinusi deviņus gadus vecu zēnu vārdā Aruē. Puika mācījis tik interesanti stāstīt, ka Ninona nojautusi – tas būs liels talants. Savā testamentā puikam, ko vēlāk visa pasaule iepazina ar vārdu Voltērs – Ninona novēlējā 2000 franku grāmatu iegādei. Voltērs līdz mūža galam glabājis siltas atmiņas par skaisto tanti, kas devusi viņam iespēju …

Avots: aelliott.com,