Josifs Staļins
- Dzimšanas datums:
- 18.12.1878
- Miršanas datums:
- 05.03.1953
- Apglabāšanas datums:
- 09.03.1953
- Mūža garums:
- 74
- Dienas kopš dzimšanas:
- 53091
- Gadi kopš dzimšanas:
- 145
- Dienas kopš miršanas:
- 25985
- Gadi kopš miršanas:
- 71
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Иосиф Виссарионович Джугашвили
- Papildu vārdi:
- Džugašvili, /Сталин, იოსებ სტალინი
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Boļševiks, lielinieks, Politiķis, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs
- Tautība:
- gruzīns
- Kapsēta:
- Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums
Josifs Džugašvili, plašāk pazistams kā Josifs Staļins, bija "gruzīnu izcelsmes krievu" padomju politiķis.
No 1922. gada līdz 1953. gadam Staļins bija PSKP CK ģenerālsekretārs, tomēr no 20.-to gadu beigām faktiski valdīja kā neierobežots diktators. Šajos gados Staļins papildus Ģenerālsekretāra amatam ieņēma arī citus valsts amatus, bet komunisti valstī ieviesa Staļina personības kultu.
PSRS Staļina laikā tiek uzskatīta par totalitāras valsts "paraugu".
Staļina valdīšanas laikā no pārsvarā analfabētiskās un agrāras Krievijas, izmantojot faktiski neierobežotus dabas resursus un veicot absurdu piespiedu kolektivizāciju un industrializāciju, tika atjaunota "krievu impērija" kā pasaules mēroga lielvalsts, kas bija spēcīga militārajā nozarē.
Vienlaikus PSRS, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, izcēlās ar valsts iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, kas bija rezultāts tam, ka Staļins vairāk rūpējas par savas varas drošību un valsts militāri industriālo varenību, nevis iedzīvotāju labklājību. Savu mērķu realizēšanai Komunistiskā partija Staļina vadībā veica plaša mēroga masu represijas, faktiski bez tiesas (tās aizstāja "troikas" un "dvoikas", kuras vadīja attiecīgā novada komunistiskās partijas vietējās nodaļas sekretārs, un tajās ietilpa arī vietējais prokurors un čekas pārstāvis) nogalinot miljoniem, bet represējot desmitiem miljonu cilvēku
Josifs Džugašvili (bērnībā saukts par Soso) piedzima 1878. gada 6. decembrī (1925. gadā Staļins lika savai sekretārei par oficiālo datumu minēt 1879. gada 21. decembri, iespējams, lai sekotu seno reliģiju tradīcijām, kurās dievi un valdnieki parasti piedzimst saulgriežos) Gori kurpnieka ģimenē. Divi vecākie Josifa brāļi nomira agrā bērnībā (Mihails divu un Georgijs - septiņu mēnešu vecumā), un viņš auga kā vienīgais bērns ģimenē. Tēva bizness zēla un plauka, līdz viņš sāka dzert un noveda to līdz bankrotam. Josifa tēvs bija spiests strādāt apavu fabrikā Tiflisā (no 1936. gada - Tbilisi). Reti pavadīdams laiku ģimenē un stipri dzerdams, viņš bieži sita gan savu sievu, gan dēlu, tāpēc kāds Soso bērnības draugs vēlāk rakstīja, ka Soso izveidojās par cietu un bezsirdīgu personu, kuru neviens nekad nebija redzējis raudam.
1888. gadā Staļina tēvs pameta ģimeni un, kā vēsta baumas, tika nosists kādā Tiflisas krogā.
Desmit gadu vecumā Soso sāka iet vietējā baznīcas skolā. Baznīcas skolā Soso ar lielām sekmēm dziedāja korī un bija sava mūzikas skolotāja mīlulis. Savas lieliskās dziedāšanas dēļ viņš bieži tika nolīgts dziedāt kāzās. Mācības skolā notika krievu valodā (tomēr visu mūžu viņš runāja krieviski ar jūtamu akcentu) un Soso bija vissekmīgais skolnieks klasē: Viņš bija ļoti gudrs zēns. Neviens neatcerējās, ka viņš būtu saņēmis atzīmi, kas zemāka par 5, atceras Staļina mūzikas skolotājs.
No skolas brīvajā laikā Soso bija vadonis vienai no daudzajām Gori puišeļu bandām (Gori tolaik bija viena no kriminogēnākajām Krievijas impērijas pilsētām).
Pateicoties mātes ietekmīgajiem draugiem, Soso 1893. gada jūlijā, piecpadsmit gadu vecumā nokārtoja iestājeksāmenus impērijas dienvidu labākajā reliģiskajā izglītības iestādē - Tiflisas garīgajā seminārā.
Pieradis pie brīvības, ielu kautiņiem un rāpšanās Goridžvari kalnā, zēns no Gori pēkšņi nonāca iestādē, kas viņam atgādināja cietumu ar dzelžainu disciplīnu. Pasniedzēji visiem spēkiem centās skolniekos apslāpēt visu gruzīnisko - bija aizliegts runāt gruzīnu valodā un gruzīnu literatūra - pilnībā aizliegta.
Šajā laikā Soso, ar pseidonīmu Soselo sāka rakstīt dzeju, kas ar lieliem panākumiem tika publicēta vietējās gruzīnu avīzēs. Garīgajā seminārā Soso, tāpat kā daudzi citi viņi skolas biedri, slepus lasīja aizliegto marksistisko literatūru, tika neskaitāmas reizes pieķerts un sodīts par to. Arvien vairāk pievērsdamies marksistiskajai literatūrai, Soso zaudēja interesi par studijām, līdz pameta tās pavisam .
1899. gada maijā skolas žurnālā ierakstīts: Izslēgts par neierašanos uz eksāmeniem.
Tā kā visas ziņas par Josifu Staļinu viņa valdīšanas laikā tika stipri cenzētas un pārveidotas, ir maz ticamu avotu par Staļina patieso dzīvi un rīcības motīviem.
1903. gadā Staļins apprecējās ar Jekaterinu Svanidzi - kāda gruzīnu boļševika māsu.
Staļins iestājās KSDSP un kļuva par profesionālu boļševiku partijas darbinieku, kurš nelegāli darbojās Aizkaukāza reģionā.
Pēc 1905. gada revolūcijas Staļins vadīja banku aplaupīšanas partijas kases papildināšanas vajadzībām, un tas nodrošināja Staļina iekļaušanu boļševiku partijas CK 1912. gada Prāgas konferencē.
1907. gadā viņam piedzima dēls - Jakovs Džugašvili, tomēr 1907. gadā Jekaterina mira ar tuberkulozi. Staļins esot atzinis, ka pēc sievas nāves viņam vairs nebija nekāda žēluma pret cilvēkiem.
1909. gadā Staļins tika arestēts un izsūtīts trimdā uz Sibīriju, bet pēc Februāra revolūcijas ieradās Petrogradā.
Staļina devums boļševiku politiskajā teorijā bija niecīgs - būdams emigrācijā Vīnē, viņš sarakstīja brošūru "Marksisms un nacionālais jautājums"
Pirms Oktobra revolūcijas Staļins bija viens no boļševiku partijas vadošajiem darbiniekiem, tomēr nespēlēja galveno lomu bruņotās sacelšanās organizēšanā un vadīšanā, kurā lielāka nozīme bija Ļeva Trocka darbībai. Pirms sacelšanās pretēji Ļeņinam uzskatīja, ka Kerenska valdība nav jāgāž.
Pēc revolūcijas uzvaras Staļins tika iecelts par Nacionalitāšu lietu Tautas komisāru, un šo posteni ieņēma līdz 1923. gadam. Krievijas Pilsoņu kara laikā bija kara komisārs vairākās frontēs. Pazīstamākā no tām ir darbība Caricinas frontē pret Krasnova spēkiem.
1919. gadā apprecēja sava paziņas dzelzceļnieka Sergeja Alilujeva meitu Nadeždu Alilujevu. Šis bija praktisks aprēķins, jo Alilujevu ģimene zināja daudzus Staļina bīstamākos jaunības gadu noslēpumus, un vislabākais veids, kā likt klusēt, bija kļūt par viņu radinieku. Bet, neraugoties uz ilgstošo draudzību ar šo ģimeni, Staļins nezināja, ka Nadeždas māte Olga ir garīgi slima, un ka to ir pārmantojusi arī pati Nadežda.
1922. gada 3. aprīlī Staļins tika ievēlēts par VK(b)P CK ģenerālsekretāru, un šo amatu viņš saglabāja līdz mūža beigām. Amats tolaik tika uzskatīts par ne pārāk nozīmīgu, tādu kā partijas "personāla pārvaldi", tomēr Staļina rokās tas izveidojās par visietekmīgāko valstī.
1932. gada 8. novembrī Nadežda, nespējot izturēt vīra nonicinošo un pazemojošo attieksmi, pamet revolūcijas gadadienai veltīto banketu. Nākamajā rītā kalpone, ienākot viņas istabā, atrod to gulošu uz grīdas asins peļķē. Līdzās atrasta pistole, ko Nadzeždas brālis atvedis viņai no Vācijas. Uzzinot par sievas pašnāvību, Staļins esot bijis apjucis un bezpalīdzīgs, pat nespējot organizēt viņas bēres.
Šajā laulībā dzimuši trīs bērni. Vecākais dēls Jakovs Džugašvili nošauts 1943. gadā Otrā pasaules kara laikā, krītot nacistu gūstā, jo Staļins atteicās viņu apmainīt pret kādu vācu virsnieku. Vidējais dēls Vasilijs Džugašvili pārmantojis mātes un vecmātes garīgo nelīdzsvarotību. Apcietināts un miris 1962. gadā. Savukārt meita Svetlana 1986. gadā uz visiem laikiem pameta PSRS.
70. gados apprecējusies, mainot uzvārdu, kļuvusi par Lanu Pītersu.
2.pasaules kara laikā PSRS, lai arī sākotnēji Vācijas sabiedrotā, kopā ar Sabiedrotajiem - Lielbritāniju un ASV, guva uzvaru karā pret nacistisko Vāciju un Japānu. Kara rezultātā Eiropa un visa pasaule uz vairāk kā 50 gadiem sadalījās divās naidīgās nometnēs, sākās aukstais karš.
Staļins ir uzskatāms arī par Latvijas neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā galveno arhitektu un represīva režīma nodibināšanas autoru Latvijas PSR.
Mirusi 2011. gada novembra vidū Anglijā.
Staļina organizētajās represijās bojā gājuši apmēram 20 miljoni cilvēki. 5 miljoni, tā saucamo "kulaku" un citu zemnieku, kas nogalināti 1929-1933. 5 miljoni mirušo Ukrainas badā, ko mākslīgi izraisīja padomju vara. 5 miljoni nošautu militārpersonu 1933.-1953. gadam. 5 miljoni mirušo GULAG nometnēs. Pilnīgi visi Krimas tatāri, Volgas vācieši un čečeni tika izsūtīti uz Sibīriju un Kazahstānu.
1937. gadā Politbirojs atļāva nopratināšanā izmantot spīdzināšanu.
Sarkanajā armijā tika arestēti un nošauti 3 no 5 maršaliem, 13 no 15 armijas ģenerāļiem, 8 no 9 admirāļiem, 50 no 57 armijas korpusu komandieriem, 154 no 186 divīziju komandieriem, 16 no 16 armijas komisāriem, un 25 no 28 armijas korpusu komisāriem.
Staļina paraksts tikai 1937-1938. gados ir uz vismaz 681 692 cilvēku nošaušanas pavēlēm.
1953. gada 3. martā Staļina rezidencē viņu uz grīdas atrada apsardzes daļas darbinieks. 4. martā vasarnīcā ieradās ārsts un konstatēja ķermeņa labās puses paralīzi. Nāve bija iestājusies smadzeņu asins izplūduma dēļ.
Par miršanas datumu tiek uzskatīts 1953. gada 5. marts.
Avots: wikipedia.org
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
09.07.1903 | Par revolucionāru darbību Staļins tiek izsūtīts uz 3 gadiem uz Sibīriju
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
25.06.1907 | Ограбление инкассаторской кареты в Тифлисе,организованное Сталиным
07.11.1917 | Komunistu (boļševiku) apvērsums Krievijā
08.11.1917 | Ļeņins kļuva par Padomju Krievijas Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju
18.01.1918 | Krievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbību
26.05.1918 | Gruzija pasludina neatkarību
Gruzija pasludināja neatkarību no cariskās Krievijas. Taču 3 gadu laikā to iekaroja un okupēja Padomju Krievijas karaspēks un inkorporēja savā (formāli- PSRS) sastāvā.
05.09.1918 | Tautas komisāru Padome pieņem lēmumu par Sarkano teroru, kas faktiski rada iespēju nesodīti slepkavot jebkuru
Impulss terora pastiprināšanai bija 1918.g. 30. augusta atentāts pret Ļeņinu, kurš tika ievainots. Šajās dienās cilvēku pūļa klātbūtnē kādā Maskavas parkā tika nošauti tieslietu un iekšlietu ministri u.c. vecā režīma amatpersonas. Zīmīgi, ka tieši šajā pašā datumā- 5.9.1793. gadā tika sākts Eiropā pirmais terors pret politiskajiem pretiniekiem- Robespjērs uzsāka teroru pret žirondistiem.
05.12.1918 | Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.
28.01.1919 | Padomju Krievijas okupētajā Latvijas teritorijas daļā (LSPR) sāk darboties kara revolucionārie tribunāli, čekas analogs
14.02.1919 | Poļu— Padomju Krievijas karš
Poļu—padomju karš (krievu: Советско-польская война) jeb Poļu—boļševiku karš (poļu: Wojna polsko-bolszewicka) bija pēdējais lielais Pirmā pasaules kara seku karš (1918–1921) starp Krievijas vairāk kā 100 gadus okupēto un 1918.g. atjaunoto Polijas valsti un Padomju Krieviju. Tas sākās Krievijai laužot Brestļitovskas miera līgumu. Tajā, Krievija un Ļeņins, Rietumu valstu spiediena rezultātā ar šo līgumu martā atzina tautu pašnoteikšanās tiesības, bet pēc Vācijas sabrukuma 1918. gada novembrī- līgumu lauza un iebruka kaimiņu zemēs, cenšoties atjaunot Krievijas impērijas teritoriju. Karš beidzās tikai 3 gadus vēlāk- ar Rīgas miera līguma parakstīšanu 1921. gada 18. martā.
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.
09.05.1920 | Manifestācija Kijivā par godu tās atbrīvošanai no Krievijas boļševiku karaspēka
15.08.1920 | Schlacht bei Warschau
Die Schlacht bei Warschau (gelegentlich auch als das Wunder an der Weichsel, polnisch Cud nad Wisłą bezeichnet) war die entscheidende Schlacht im Polnisch-Sowjetischen Krieg, der kurz nach dem Ende des Ersten Weltkrieges begann und mit dem Frieden von Riga endete. Die Schlacht von Warschau wurde vom 13. bis zum 25. August 1920 ausgetragen, als Kräfte der Roten Armee unter Michail Tuchatschewski auf die polnische Hauptstadt Warschau und die nahe gelegene Festung Modlin zu marschierten. Am 16. August führten die polnischen Kräfte unter Józef Piłsudski einen Gegenangriff aus Süden durch, der die sowjetischen Kräfte zu einem unorganisierten Rückzug nach Osten über die Memel zwang. Geschätzte 10.000 Rotarmisten wurden getötet, 500 waren vermisst, 10.000 verwundet und 66.000 gerieten in Kriegsgefangenschaft. Auf polnischer Seite wurden 4.500 Soldaten getötet, 10.000 waren vermisst und 22.000 verwundet. Vor dem polnischen Sieg an der Weichsel sahen sowohl die Bolschewiki als auch die Mehrheit der ausländischen Experten Polen am Rand der Niederlage. Der überwältigende, unerwartete polnische Sieg schwächte die sowjetischen Kräfte entscheidend. In den folgenden Monaten konnten weitere polnische Siege erreicht, die Ostgrenze Polens weit nach Osten vorgeschoben und im Friedensvertrag von Riga die Unabhängigkeit Polens gesichert werden.
11.02.1921 | Krievijas Sarkanā Armija iebrūk Gruzijā
25.02.1921 | Krievijas Sarkanā armija okupē Gruziju
03.04.1922 | Staļins par VK(b)P CK ģenerālsekretāru
21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?
Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?
27.01.1924 | Ļeņina bēres
28.08.1924 | Komunistu noziegumi. Augusta sacelšanās Gruzijā pret padomju varu
genocide, etnocide, deportation, deportācija
27.12.1927 | И. В. Сталин объявил об окончании действия НЭПа.
01.10.1928 | PSRS pieņem pirmo piecgades plānu
21.10.1928 | Ļevs Trockis izplata aicinājumu pasaules komunistiem cīnīties pret Staļina plāniem
15.04.1929 | Секретная война СССР в Афганистане. "Афганский поход Красной армии"
31.05.1929 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Bads Kazahijā 1929-33. 1,500,000-5,000,000 upuru
27.12.1929 | И. В. Сталин взялся «ликвидировать кулачество как класс».
15.05.1930 | Начало работ т.н. "шарашкино контор"
29.07.1931 | Čainskas sacelšanās
02.02.1932 | Rīgā noslēgts Latvijas - Krievijas neuzbrukšanas līgums
Latvijas Republikas Prezidents un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Centrālā Izpildu Komiteja, pamatodamies uz 1920.gada 11.augustā starp Latviju un Krievijas Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku noslēgto Miera līgumu, kas spēkā visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā un kura visi noteikumi negrozāmi un uz visiem laikiem paliek par nesatricināmu pamatu Augsto līdzēju pušu attiecībās... ...vienojās par sekojošo:
11.08.1932 | Письмо Сталина Кагановичу - начало Голодомора в Украине
14.09.1932 | Дмитровлаг - один из трудовых концлагерей СССР
22.11.1932 | Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena
10.03.1933 | Назинская трагедия - кровавое преступление коммунистов
15.09.1933 | Генрих Ягода сообщил Сталину о раскрытии в Ленинграде «общества педерастов». Арестовано свыше 150 человек.
Иосифу Сталину доложили о заговоре «общества педерастов», которые, действуя в контрреволюционных целях, заманивали в свои сети молодежь. Возмутившийся «отец народов» потребовал для виновников самого строгого наказания. Через три месяца был одобрен закон, предусматривавший тюремные сроки за мужеложество. Так в СССР началось уголовное преследование гомосексуалистов.
07.05.1934 | Na rosyjskim dalekim wschodzie utworzono Żydowski Obwód Autonomiczny
Żydowski Obwód Autonomiczny (Еврейская автономная область) – terytorium wchodzące w skład Federacji Rosyjskiej, stanowi część Dalekowschodniego Okręgu Federalnego. Od południa graniczy z Chinami (wzdłuż rzeki Amur), na zachodzie z obwodem amurskim, a na wschodzie z Krajem Chabarowskim.
31.03.1935 | Stalin orders to start of political process against "Trotsky- Zinovjev- Kamenev group"
07.04.1935 | Стaлин pазрешил рacстреливать дeтей с 12 лeт
21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза
26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних
25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.
25.08.1936 | Komunistu noziegumi. Tiek nošauti 16 "vecie komunisti" no Trocka- Zinovjeva "grupas"
Vairums nošauto- ebreju tautības
31.01.1937 | The exiled Soviet communist Leon Trotsky found political asylum in Mexico
01.07.1937 | Ar Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās represijas. 2 gados "nacionālās operācijās" nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes
Lielais terors sākās ar PSKP CK telegrammām visām PSKP partiju nodaļām ar uzdevumu sagatavot "politiski neuzticamo" sarakstus. Drīz represijas pārgāja jaunā - nacionālā fāzē un par "neuzticamiem" tika uzskatīti visi nekrievi gan valsts pārvaldē, gan armijas vadībā un sākās "nacionālās operācijas", kuras skāra vairākus desmitus PSRS mazākumtautības (izņemot krievus). Vēlāk, 7 mazākumtautu pārstāvji no savām vēsturiskām dzīves vietām tika izsūtīti 100% Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks - 950 000 līdz 1,2 miljoniem.
03.07.1937 | Staļina telegramma visām Komunistiskās partijas apgabalu komitejām par terora sākšanu
09.07.1937 | №1186/ш отпр. 09.07.1937г. про отстрел 3000 беларусов
13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem
30.07.1937 | NKVD pavēle № 00447: Padomju Savienībā "troikas" iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem"
11.08.1937 | Początek eksterminacji Polaków zamieszkujących ZSRR
Z mocy rozkazu nr 00485 ludowego komisarza spraw wewnętrznych Nikołaja Jeżowa z dnia 11 sierpnia 1937 roku rozpoczęła się eksterminacja Polaków zamieszkujących Związek Sowiecki. Czystka etniczna, o której mało się mówi.
11.08.1937 | Genocīds pret nekrievu tautām. Uzsākta pavēles № 00485-poļu operācijas- izpilde PSRS. Gada laikā nošauti 111,091 poļi
15.08.1937 | Komunistu noziegumi pret cilvēci. NKVD pavēle Nr. 00486 - par "tautas ienaidnieku" sievu, bērnu un citu ģimenes locekļu represēšanu
17.08.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Rumāņu (moldāvu) operācija. Nošauti 5439
21.08.1937 | PSRS genocīda akcijas pret nekrievu tautām. Rīkojums № 1428—326cc. Pirmā "korejiešu operācija"
21.08.1937 | Padomju Savienībā tiek iznīcināti Polijas kompartijas līderi un biedri
20.09.1937 | PSRS komunistu genocīda operācijas. Harbiniešu operācija. Pavēle № 00593. Represēti 53 906
30.10.1937 | Krievu komunistu veiktās genocīda akcijas. Baltkrievu inteliģences pārstāvju masu slepkavība Minskā
30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām 1937.-38.g. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 16 575
11.12.1937 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Grieķu operācija-1937. NKVD pavēle N. 50215. Vairāk kā 450,000 represēto
14.12.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Igauņu un Somu Operācijas. Nošauti vairāk kā 17,000
01.02.1938 | PSRS komunistu genocīda akcijas. Bulgāru un Maķedoniešu "operācija". Represēti vairāk kā 14,000 cilvēku
16.02.1938 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Afgāņu Operācija
13.03.1938 | Завершился процесс по делу об «Антисоветском правотроцкистском блоке»
26.05.1938 | Krievijas krievu (formāli PSRS) komunistu lēmums: "Постановление Политбюро ЦК ВКП(б) о продлении национальных операций до 1 августа 1938 года"
Uzsākot genocīda akcijas pret nekrievu tautām PSRS, komunistiskā partija sākumā nespēja noorganizēt pietiekami efektīvu to izpildi, tādēļ tika nolemts nekrievu tautību pārstāvju iznīcināšanas periodu pagarināt.
11.11.1938 | Podpisano tajne porozumienie między NKWD i Gestapo
23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali
Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts
01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.
03.09.1939 | WW2: Liebritānija piesaka karu Vācijai
WWII
17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.
19.09.1939 | Otrās pasaules kara aizsācēji un sabiedrotie - Vācija un PSRS - uzsāk kopīgu Polijas pilsētas Ļvivas blokādi
Ļvova (Ļviva) bija viena no lielākajām Polijas pilsētām ar vienu no lielākajiem garnizoniem. Atbilstoši 1932. gada miera līgumam ar PSRS, Polija neparedzēja uzbrukumu Polijai no PSRS puses, tādēļ visi aizsardzības plāni bija orientēti Rietumu virzienā- pret Vāciju. Saņemot ziņas, ka 17. septembrī PSRS bez kara pieteikuma iebrukusi Polijas teritorijā, Ļvovas garnizona pavēlniecība nevēlējās tam ticēt un sākotnēji pavēlēja poļiem apšaudīt tikai vācu spēkus, bet uz padomju spēku tuvošanos reaģēt tikai ar brīdinājumu. Vācu spēki ģen. Langnera vadībā piedāvāja Ļvovas garnizonam padoties un pilsētu nodot vāciešiem. Ar šādu pašu ultimātu pie poļiem vērsās arī Sarkanās armijas spēku vadība - komandarms Timošenko. Poļu vadība nepiekrita, bet uzsāka brīvprātīgo mobilizāciju un gatavojās pretuzbrukumam- bet tikai Rietumu virzienā.
19.09.1939 | Ostaškovas koncentrācijas nometne poļu karagūstekņiem
Ostaškovas nometne – koncentrācijas nometne, kur bija ieslodzīti poļu karagūstekņi. Atradās Nilo- Stolobenskas tuksneša teritorijā netālu no Ostaškovas pilsētas Krievijas federācijā. Nometnē tika turēti 4 700 poļu žandarmi, policisti un citu amatu pārstāvji. Viņi visi tika nošauti 1940. gada aprīlī – maijā.
20.09.1939 | Battle of Grodno
The Battle of Grodno took place between 21 September and 24 September 1939, during the Soviet invasion of Poland. It was fought between improvised Polish units under Gen. Wacław Jan Przeździecki and the Red Army of the Soviet Union, at the time in a non-aggression agreement with Nazi Germany under the Ribbentrop-Molotov Pact.
22.09.1939 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie - PSRS un Vācija rīko kopēju militāru parādi
28.09.1939 | 28.09.1939 iekarojuši Poliju, sabiedrotie- vācu sociālisti un krievu komunisti noslēdza miera un robežlīgumu
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam, taču tā sekas daudzviet nav novērstas joprojām, un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Jau mēnesi pēc kara sākuma- 1939.g. 28. septembrī, Minhenē PSRS un Vācijas ārlietu ministri Molotovs un Ribentrops noslēdza līgumu "Par Robežām un Sadarbību", kurā precizēja robežas atbilstoši iekarotajām teritorijām.
28.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Varšavas kapitulācija
01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā
Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.
05.10.1939 | Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS
18.10.1939 | Spotkanie Stalina i Hitlera we Lwowie
24.10.1939 | PSRS un Vācija paraksta līgumu par naftas produktu un graudu piegādēm Vācijai
15.11.1939 | W Kozielsku utworzono obóz koncentracyjny dla polskich jeńców wojennych
19 września ludowy komisarz spraw wewnêtrznych Ławrentij Beria wydał rozkaz nr 0308, zgodnie z którym utworzono Zarząd NKWD ZSRR do Spraw Jeńców Wojennych (UPW – Uprawlenije po Diełam Wojennoplennych). Tym samym rozkazem polecono zorganizowanie ośmiu obozów jenieckich – ostaszkowskiego, juchnowskiego, kozielskiego, putywelskiego, kozielszczańskiego, starobielskiego, jużskiego i orańskiego. Tak zwaną obsługę operacyjno-czekistowską jeńców wojennych zajmował się Wydział Specjalny NKWD ZSRR. Do 23 września w Zarządzie ds. Jeńców został opracowany regulamin obozu dla jeńców wojennych. Przejściowo jeńcy byli gromadzeni w obozach rozdzielczych i 138 punktach odbiorczych, skąd następnie przekazywano ich do wyżej wymienionych obozów.
26.11.1939 | Mainilas incidents. PSRS (Krievija) sāk iebrukumu Somijā. Daļa Somijas okupēta joprojām.
29.11.1939 | Rada Najwyższa ZSRR wydała dekret o przymusowym nadaniu obywatelstwa radzieckiego "byłym obywatelom polskim"
30.11.1939 | Sākas Ziemas karš, PSRS uzbrūk Somijai
14.12.1939 | PSRS tiek izslēgta no Nāciju Līgas par iebrukumu Somijā
25.12.1939 | 2. Pasaules kara aizsācēju- Vācijas sociālistu un PSRS komunisti savstarpējie apsveikumi
07.01.1940 | Ziemas karš: Operācija pie Soumusalmi
10.01.1940 | Pēc Polijas iekarošanas abi sabiedrotie-PSRS un Vācija paraksta Komerciālās sadarbības līgumu, ar kuru PSRS apņemas nodrošināt Vāciju ar izejvielām
17.01.1940 | Политбюро ЦК КПСС приняло секретное решение об очередном отстреле своих товарищей
10.02.1940 | Genocīds. PSRS komunisti sāk poļu "tīrīšanas" akcijas jeb genocīdu PSRS okupētās Polijas Austrumu daļā
Šajā dienā tika izsūtīti 140,000- 300,000 okupēto teritoriju iedzīvotāji. Padomju Savienības un Vācijas apvienotajiem spēkiem pabeidzot Polijas iekarošanu un sadalīšanu, PSRS gandrīz nekavējoties sāka "nekrievu" tautu tīrīšanas akcijas PSRS okupētajā Polijas apgabalā jeb-Kresy, izsūtot no turienes dzīvojošos poļus un citus nekrievus (ebrejus, lietuviešus, baltkrievus u.c.).
05.03.1940 | Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā
PSKP CK politbirojs pieņem slepeno t.s. "Katiņas rezolūciju", kurā atļauj PSRS sagūstīto Polijas pilsoņu nošaušanu
03.04.1940 | 2. pasaules karš un genocīds PSRS. Katiņas slaktiņš,- turpinājums metodiskai poļu iznīcināšanai PSRS okupētajās teritorijās
14.04.1940 | WWII. Poļu deportāciju 2. vilnis. Padomju Savienība turpina 1,5-2 miljonu poļu deportāciju no 1939.g. okupētās Austrumpolijas
27.05.1940 | Notiek pirmais atentāta mēginājums pret Ļevu Trocki
15.06.1940 | PSRS Sarkanā Armija okupē Lietuvu
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.
26.06.1940 | Strādnieku paradīzē: PSRS Augstākā padome, iekarojusi dažus kaimiņus, izdod lēmumu par pāreju uz 7 dienu astoņu stundu darba dienu. Darba kavējumi vairāk kā par 21 minūti- krimināli sodāmi
26.06.1940 | PSRS nosūta ultimātu Rumānijai, pieprasot tai atdot Besarābiju.
05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā
06.08.1940 | Igaunija tiek anektēta un iekļauta PSRS kā Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika
20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"
1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas
07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma
1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.
12.11.1940 | PSRS Tautas Ārlietu komisārs Molotovs ierodas draudzīgā vairākdienu vizītē Berlīnē
06.04.1941 | WW2: Vācija sāk "Operation 25": (iebrukums Dienvidslāvijā) un "Operation Marita": (iebrukums Grieķijā)
13.04.1941 | Japāna un PSRS paraksta neuzbrukšanas līgumu
25.05.1941 | Uz Staļina galda nonāk latviešu dubultaģenta Licejista ziņojums ar brīdinājumu par Hitlera nodomu uzbrukt Padomju Savienībai
10.06.1941 | Rūdolfs Hesa ierašanās Lielbritānijā
12.06.1941 | PSRS (Krievijas) komunistu noziegumi. Tiek deportēti 29,839 iepriekšējā gadā PSRS okupētās Moldovas (Besarābijas) rumāņi, moldāvi, čigāni.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa
25.06.1941 | WWII. PSRS atkārtoti uzbrūk Somijai. Sākās Turpinājuma karš
26.06.1941 | PSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRS
27.06.1941 | Ungārija piesaka karu Padomju Savienībai
01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks
13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2
16.07.1941 | В СССР восстановлен институт военных комиссаров
Институт военных комиссаров вновь был введён (восстановлен) указом Президиума ВС СССР от 16 июля 1941 года на основании решения Политбюро ЦК ВКП(б).
11.08.1941 | Na rozkaz Józefa Stalina, w odwecie za zbombardowanie Moskwy przez Luftwaffe, 10 radzieckich bombowców wystartowało z Leningradu w celu odwetowego zbombardowania Berlina. Do celu dotarło 6 z nich, a powróciły 2
22 lipca 1941 Luftwaffe dokonało pierwszego nocnego bombardowania Moskwy. W odpowiedzi Stalin wydał rozkaz, dowódcy 81. Dywizji Lotniczej, dokonania nalotu na Berlin. W akcji, która odbyła się w nocy z 10 na 11 sierpnia 1941, wzięły udział samoloty z 432 Pułku Ciężkich Bombowców.
16.08.1941 | Józef Stalin wydał Rozkaz nr 270, który nakazywał żołnierzom i komisarzom walczyć do końca pod groźbą śmierci dla nich i kary pozbawienia wolności dla ich rodzin
18.08.1941 | PSRS komunistu kara noziegumi. No nacistiem bēgošā krievu armija uzspridzina Dņepras HES, nogalinot ap 100,000 ukraiņu
11.09.1941 | Komunistu noziegumi. Staļins paraksta vēstuli par 157 politieslodzīto nošaušanu
30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju
17.11.1941 | приказ ставки верховного главнокомандования №0428 от 17.11.1941г
03.12.1941 | Ģenerālis Anderss, Polijas vadītājs trimdā Sikorskis tiekas ar Staļinu Maskavā
24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.
30.01.1943 | Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties
19.04.1943 | Cекретное постановление Совнаркома от 19 апреля 1943 года об управлении контрразведки СМЕРШ
При выполнении боевых операций, а также в любых других условиях бойцы СМЕРШа не имели права уклоняться от боя ни на своей, ни на немецкой стороне.
26.04.1943 | PSRS pārtrauc attiecības ar Polijas trimdas valdību, kura sāka uzdot jautājumus par Katiņas slaktiņu
14.05.1943 | W Sielcach nad Oką sformowano 1. Dywizję Piechoty im. Tadeusza Kościuszki
1 Warszawska Dywizja Piechoty im. Tadeusza Kościuszki (1 DP) – związek taktyczny piechoty ludowego Wojska Polskiego. Dywizja została sformowana w maju 1943, w Sielcach nad Oką jako 1 Polska Dywizja Piechoty im. Tadeusza Kościuszki. Chrzest bojowy przeszła pod Lenino. W 1944 walczyła pod Puławami i o Pragę. Od lutego 1945 walczyła o Wał Pomorski, forsowała Odrę oraz wzięła udział w szturmie Berlina. Za udział w wojnie odznaczona złotym krzyżem orderu Virtuti Militari, Orderem Krzyża Grunwaldu III klasy oraz radzieckimi odznaczeniami: Orderem Czerwonego Sztandaru i Orderem Kutuzowa II stopnia.
28.11.1943 | Sākās Teherānas konference
Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.
01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference
28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta "visus" 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus
23.02.1944 | Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Čečenu un ingušu deportācijas sākums. Deportēti 100%, jeb 493269 personas. Vairāk kā 150,000 iet bojā
27.02.1944 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņš
08.03.1944 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Balkāru Operācija. Deportēti 100%
09.03.1944 | Tallinas "Marta bombardēšana", ko veic padomju aviācija
Komunistiskās PSRS noziegumi pret civiliedzīvotājiem.
11.05.1944 | Genocīds pret PSRS nekrievu tautām. Lēmums par Krimas tatāru 100% deportāciju. Nedēļas laikā izvesti 230,000
18.05.1944 | Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana
Sürgünlik. Atbilstoši 1944.g. 11. maija rīkojumam "Постановление Государственного Комитета Обороны СССР № ГОКО-5859 от 11 мая 1944" 1944.g. 18. maija agrā rītā tika uzsākta masveida Krimas tatāru deportācijas no Krimas pussalas, nosūtot tos uz mazapdzīvotām vietām Uzbekistānā, Kazahstānā u.c. Atšķirībā no citām tautām, kuras varēja atgriezties no izsūtījuma jau tūlīt pēc Staļina nāves, Krimas tatāriem PSRS Komunistiskā partija ļāva atgriezties dzimtenē tikai sākot ar 1989.gadu
22.06.1944 | Operācija "Bagrations"
Padomju veiktās ofensīvas rezultātā līdz 1994. gada augustam vācieši tika izdzīti no Baltkrievijas PSR, Austrumlatvijas, Lietuvas teritorijām
11.10.1944 | PSRS okupē un iekļauj Tivas republiku Krievijas sastāvā
13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus
14.11.1944 | Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide
04.02.1945 | Sākās Jaltas konference
13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru
No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.
09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā
21.06.1945 | End of Trial of the Sixteen in Moscow
The Trial of the Sixteen (Polish: Proces szesnastu) was a staged trial of 16 leaders of the Polish Underground State held by the Soviet Union in Moscow in 1945.
17.07.1945 | Potsdamas konference. Čērčils, Trumens un Staļins izlemj Vācijas (un arī Eiropas) nākošo 50 gadu "nākotni"
17.07.1945 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Jūlija deportācijas. Izvesti vairāk kā 6300
25.07.1945 | Ended of Augustów roundup (Small Katyn)
The Augustów roundup (Polish: Obława augustowska) was a military operation against the Polish World War II anti-communist partisans and sympathizers following the Soviet takeover of Poland. The operation was undertaken by Soviet forces with the assistance of Polish communist units, and conducted from July 10 to July 25, 1945 in Suwałki and Augustów region (Podlasie) of northern People's Republic of Poland. Out of 2,000 arrested by the Soviet forces, about 600 have disappeared. They are presumed to have been executed and buried in an unknown location in present-day Russia.[2] Polish Institute of National Remembrance has declared the 1945 Augustów roundup "the largest crime committed by the Soviets on Polish lands after World War II". The crime has been called "second Katyn", "small Katyn", "little Katyn" or "Podlaski Katyn", in reference to the Katyn massacre, the Soviet execution of about 20,000 Polish soldiers and intellectuals that occurred in the early 1940s.
02.08.1945 | Beidzas Potsdamas konference
06.08.1945 | Japānas pilsētas Hirosimas A-bombardēšana
Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.
02.09.1945 | Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus
05.03.1946 | V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"
07.04.1946 | Okupētais Kēningsbergas (Kaļiņingradas) apgabals tiek iekļauts PSRS. Visi iedzīvotāji tiek padzīti
11.04.1947 | Ar PSRS "brālīgu atbalstu" Polijā varu pārņem komunisti
23.12.1947 | PSRS pieņem lēmumu par 9. maija noteikšanu par darba dienu
12.01.1948 | Убийство Соломона Михоэлса
14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla
17.05.1948 | PSRS atzīst Izraēlu
23.05.1948 | Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu.
14.12.1948 | Постановления секретариата ЦК ВКП(б) о грубой политической ошибке, касательно "12 стульев" и "Золотого теленка"
25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000
31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu
07.07.1949 | Komunistu veikto genocīdu akcijas. Operācija "Jug" - Besarābijas un Ziemeļbukovinas iedzīvotāju masu deportācijas
29.08.1949 | PSRS Semipalatinskas poligonā izmēģina savu pirmo atombumbu
06.04.1950 | Ar slepenu PSRS MP lēmumu deportētie un pagaidus nomitinātie tika uzskatīti par izsūtītiem uz mūžu
02.04.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas
Operācija pret "Jehovas lieciniekiem"
20.09.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret okupētajām nekrievu tautām. Lietuviešu Septembra deportācija. Izvesti 3087
Pretstatā pašu krievu vēsturnieku apzinātiem un paviršu Rietumu vēsturnieku centieniem sagrozīt vēstures faktus, apgalvojot, ka "komunistu represijas bija politiska šķiru cīņa", patiesībā jau sākot ar 1920. gadu pašā PSRS un sākot ar 1939. gadu- arī PSRS jaunokupētajās teritorijās, komunisti atsāka genocīdu pret vairumu nekrievu mazākumtautību. Šī "krievu apdzīvotās teritorijas pierobežu nostiprināšanas" metode nebija jauna- tā tika Krievijā izmantota izsenis,- gan pie ārējām - valsts robežām, gan milzīgās valsts iekšienē, - piemēram, iznīcinot tatārus, baškīrus, nogajus un kazahus, kuru kolonizētās zemes ar citām valstīm nerobežojās, vai pat slāvu izcelsmes ukraiņus un poļus, kuru vēsturiskās teritorijas bija iekārojuši krievi savas "dzīvestelpas" paplašināšanai. Krievijas Impērijas laikā proklamētā "slāvu aizstāvības" ideja arī bija tikai fikcija- "aizstāvēti" tika tikai tie slāvi- bulgāri, serbi u.c., kuru teritorijas šķita interesantas Impērijas stratēģiskajiem mērķiem un noderēja kā iegansts sākt karu pret kaimiņzemēm.
23.01.1952 | Padomju genocīds pret nekrievu tautām. Lietuviešu Janvāra deportācija. Izvestas 2,195 personas
1 no 35 lietuviešu deportāciju akcijām pēc Lietuvas okupācijas. Deportētie nonāca Krasnojarskas apgabalā
12.08.1952 | PSRS komunistu veiktās genocīda operācijas. Ebreju (JAF) operācija. Nošauto Dzejnieku nakts.
13.01.1953 | Krievu komunistu noziegumi pret nekrievu tautām: TASS uzsāk "(ebreju) Ārstu Lietas" kampaņu
13.01.1953 | Dziennik Prawda poinformował o wykryciu rzekomego spisku lekarzy kremlowskich
Spisek lekarzy kremlowskich – jedna z największych prowokacji politycznych w ZSRR o kontekście antysemickim, mająca miejsce w latach 1952-1953, niezakończona wskutek śmierci jednego z głównych jej inspiratorów, Józefa Stalina. Jej głównym celem politycznym było rozpętanie powszechnego terroru i kolejnych czystek (wzorowanych na czystkach stalinowskich z lat 1936-1938) w KPZR i strukturach państwowych ZSRR.
26.05.1953 | Норильское восстание
15.07.1953 | Beidzas Korejas karš
07.09.1953 | Par PSKP CK pirmo sekretāru kļūst Ņikita Hruščovs
24.08.1954 | Par pretvalstisku un graujošu darbību ASV aizliedz Komunistu partijas darbību
10.08.1955 | Секретный бордель высших руководителей СССР - Дело гладиаторов
14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина
25.02.1956 | Ņikita Hruščovs negaidīti "atmasko" sava partijas biedra- Staļina un faktiski- kompartijas noziegumus
09.03.1956 | Asiņainie protesti Tbilisi
30.10.1961 | Tested the Soviet "Tsar Bomba"
30.10.1961 | PSKP Kongress nolemj novelt no PSKP vainu par miljoniem noslepkavoto uz mirušo Josifu Staļinu
31.10.1961 | Staļins tiek aizvākts no Ļeņina mauzoleja
31.08.1972 | W katastrofie samolotu Ił-18 pod Magnitogorskiem zginęło 101 osób
13.04.1990 | PSRS oficiāli atzīst NKVD vainu Katiņas masu slepkavībā
30.10.1990 | На Лубянской площади в Москве установлен Соловецкий камень в память о жертвах политических репрессий
26.12.1991 | PSRS oficiāli beidz pastāvēt
01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова
07.10.2014 | Andrejs Fursovs: Kurš pārvalda pasauli
29.10.2017 | Ксения Собчак о Сталине
14.11.2021 | Aivars Borovkovs: Runājiet ar vecākiem un vecvecākiem, kamēr viņi vēl dzīvi
“Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušni”, Atmodas laiku. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.