Zandreiters Eduards, latvietis, komunistiskā terora, pret latviešiem vērstā genocīda upuris.

Dz. 1885.g. Rīgā ; nošauts Maskavā, Butovas poligonā, 1938-4-27 "

Strādnieka dēls, mūrnieks. Viens no Latvijas SDSP dibinātājiem 1904.gadā. Aktīvi piedalījās 1905-07 g. revolūcijā, uzbrukumā Rīgas Centrālcietumam un slepenpolicijas pārvaldei, būvstrādnieku streiku vadītājs. 1904-1912 arestēts 5 reizes, izsūtīts trimdā uz Narimas novadu, 1914.gadā izbēga. Maskavā ierīkoja tipogrāfiju un legālā laikraksta "Sociāldemokrāts" izdošanu. 

Oktobra revolūcijas dienās piedalījās Kremļa ieņemšanā. Pēc tam Latvijā 1917.g. decembrī ievēlēts par ISKOLATa locekli. 1918.g.cīnījās Sarkanās Armijas rindās, tad strādāja Latvijas SD centrālkomitejas Krievijas birojā.

1919.g. Rīgā lielinieku valdībā bija bija Latvijas būvju un sabiedrisko darbu komisārs. Pēc lielinieku varas krišanas nelegālās Latvijas Komun. partijas centrālkomitejas biroja loceklis. Latvijas kom.partijas nelegālās preses vadītājs un tipogrāfiju iekārtotājs. Pie mājas Rīgā A. Briāna ielā 18 padomju laika plāksne liecina par tipogrāfiju, kur iespieda komunistu laikrakstu "Cīņa". (Plāksne noņemta 2019.gadā neilgi pirms E.Zandreitera 134.dzimšanas dienas). 1930.gadā E.Zandreiters  nelegāli izbrauca uz Krieviju. Maskavā bija Latvijas kom.partijas Centrālkomitejas loceklis .Apcietināts 1937.g. novembrī.1938.g.  27,aprīlī (4.jūnijā ?) nošauts par spiegošanu Polijas labā. Reabilitēts pēc nāves.

E.Zandreiters bija precējies. Meita Ilga Zandreitere (1919-1968) mazotnē Latvijā savu tēvu zināja kā onkuli. Studēja Maskavā, bija aspirantūrā Ļeņingradā, kur saslima ar tuberkulozi. Līdz mūža galam bija Valodu katedras vadītāja Rīgas Medicīnas institūtā. Mirusi 49 g. vecumā.

No 1974.g. līdz 1990.g. Ēveles iela Rīgā tika dēvēta par Eduarda Zandreitera ielu.

Avots: Krājums "Cīnītāji par Oktobri", Rīga, 1967