2.pasaules kara dalībnieks, latviešu leģionārs, miris soda nometnē Krievijā

In Memoriam

Kārlis Roberts Krasnais, dzimis 1911.gada 5.februārī, miris 1945.gada 5.oktobrī. Pieder plašajai Krasno dzimtai no Galgauskas pagasta Klāvanu mājām. Tēvs – Jānis Krasnais, viņa vectēvs Jānis Krasnais, Andreja Krasnā dēls. Par vectēvu arī zināms, ka viņš no 1883. –1887. gadam strādājis Galgauskas pamatskolā. Kārlis jau 12 gadu vecumā zēns zaudēja tēvu. Jānis Krasnais savam dēlam Kārlim Robertam un meitai Zinaidai Kornēlijai Krasnajai (vēlāk Ozoliņai) atstāja 37 hektārus lielu saimniecību, kuru, bērniem skolojoties, vadīja vecmāmiņa Matilde Krasnā (dzim Ķelle). Ir saglabājusies Kārļa Roberta Galgauskas pagasta skolas pirmā mācību gada liecība ar labām, pārsvarā teicamām sekmēm (1928./29.), un viņa iesvētīšanas dienas lapiņa ar Tirzas baznīcas mācītāja G. Burka parakstu un fotogrāfijas. Iesvētīts 1933. gada 16 jūlijā. Precējies ar Milliju Emmu Krasno (dzim. Dzene, 1912. 28. 10.- 1981. – 01.06.). Ģimenē piedzima divas meitas – Austra Karole un Inta Karole. Vēl ir saglabājusies Kārļa Roberta Krasnā karaklausības apliecība, no kuras var uzzināt, ka viņš iesaukts obligatoriskā aktīvā karadienestā no 1933. gada 1.oktobra līdz 1934. gada 30. septembrim 7. Siguldas kājnieku pulkā; ieskaitīts līdz turpmākam rīkojumam atvaļināto karavīru kategorijā līdz 1938. gada 1. janvārim. Specialitāte karadienestā – ložmetējnieks. Kārli Robertu Krasno iesauca latviešu leģionā 1944. gada 11. jūlijā. Kara beigu posmā Kārlis Roberts Krasnais krita sarkanarmijas gūstā un kā karagūsteknis nonāca Moršanskas soda nometnē, kur strādāja smagā darbā pie Maskavas – Saratovas gāzes vada būves. No gūsta vietas tuviniekiem atnāca vairākas zīmītes ar īsiem teikumiem, ka par savu dzīvi nesūdzas un ka viņam klājas normāli. Tikai tā toreiz varēja rakstīt, ja gribēja, lai vēstule sasniedz adresātu, jo cenzūra aizliedza rakstīt patiesību. Uz vēstulēm ar zīmodziņu uzspiesti trīs vārdi: “Prosmotreno vojennoj cenzuroj 26162”. Ir saglabājušās divas Kārļa Roberta Krasnā rakstītās vēstules no Moršanskas. Pirmā rakstīta 1945. gada 28. augustā: Sveiki mājinieki! Atnākuši atkal mierīgāki laiki un iespējams nu sarakstīties. Dzīvoju labi un strādāju pie Saratovas – Maskavas gāzes vada būves izgājušā jūlija un augusta mēnesī. Tagad strādājam vairāki latvieši pa kolhoziem pie labības novākšanas. Dzīvojiet veseli un strādājiet , kā jau nu Jūs varat. Pēc adreses varēsiet man atrakstīt. Valodā Jums izpalīdzīgs labprāt, domāju, būs Būmaņu saimnieks. Sveiciniet visus pazīstamus! Dzīvojiet veseli un nebēdājiet! Man klājas labi. Kārlis.

Kārļa Roberta Krasnā vēstules fragments

Otra vēstule – pastkarte sūtīta Emmai Krasnajai 1945. gada 3. septembrī: “Sveiki mājinieki! Sveicinu Jūs šinīs pasaules miera svētkos! Man klājas labi. [..] Jums visiem mīļi sveicieni un arī citiem pazīstamiem no manis! Kārlis.” Šī ziņa bija pēdējā. Austra stāsta: “Būdams slims ar sirdi, mans tēvs smago darbu un bada dzīvi neizturēja. Jau 1945. gada rudenī ģimene saņēma nāves ziņu no nometnes biedra Artūra Lapiņa, ka mamma lai neko vairs nesūtot, jo Kārlis Krasnais ar plaušu karsoni ievietots slimnīcā 3. oktobrī, bet miris 5. oktobrī. Nāves cēlonis – sirds endokardīts.”

Kad pēc Trešās atmodas nodibinājās Latvijas Daugavas Vanagu organizācija, abas Kārļa Roberta Krasnā meitas iestājās Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas Gulbenes nodaļā. Inta atceras: Iestājāmies šajā organizācijā ar domu – turēt cieņā sava tēva un arī visu latviešu leģionāru piemiņu.” ATTĒLI: 1. Kārlis Roberts Krasnais (1934.). 2. Kārļa Roberta Krasnā meitas Inta un Austra ar ģimenēm.

2006.gada oktobrī

Ozolkalna pamatskola Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki sadarbībā ar Kārļa Roberta Krasnā meitām Austru un Intu Karolēm Darba vadītāja bibliotekāre Biruta Pokule Datorkonsultante skolas direktore Sofija Sudarova

Ievietots ar PBLA atbalstu

Avots: gramata21.lv