Etnogrāfs, vēsturnieks un literāts. Pirmais latviešu kartogrāfs. Latvijas Ģeogrāfijas biedrības Goda biedrs.

Matīss Siliņš dzimis 1861. gada 13. janvārī Višiņķu pagastā (vēlāk pievienots Remtes pagastam) Ķuņķur-Kalēju mājās Matīsa Siliņa un Lības dz.Šteigerte piecu bērnu ģimenē.

Viņš mācījās Višiņķu skolā un Tukuma apriņķa skolā. Mācījies arī Vārmes pagastskolā,

1879. gadā M. Siliņš beidza Irlavas skolotāju semināru un nākamajā gadā sāka strādāt par mājskolotāju, vēlāk studēja pedagoģiju un iepazinās ar vēstures pētniecības sasniegumiem Halberštatē Vācijā.

1882. – 1885. gadā, strādādams par skolotāju Jonatāna biedrības skolā Rīgā, viņš sāka publicēties laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" un pievērsās tulkotāja darbībai. M. Siliņš pirmais latviešu valodā iztulkoja Latviešu Indriķa hroniku (1883) un Ditleba Alnpekes "Rīmju hroniku" ("Atskaņu hroniku", 1893).

1885. - 1888. gadā M. Siliņš strādāja par skolotāju Maskavas komercskolā, piedalījās Maskavas latviešu vakaros un strādāja žurnāla "Austrums" redakcijā. Maskavā izdoti M. Siliņa pirmie dzejoļu krājumi.

1888. gadā M. Siliņš atgriezās Rīgā un no 1889. līdz 1898. gadam izdeva "Atbalss" kalendāru ar īpašā grāmatā apvienotu pielikumu, kuru pārsvarā sarakstīja pats.

Lai lasītāji gūtu priekšstatu par ģeogrāfiju, M. Siliņš "Atbalss" kalendārā publicēja Latvijas kartes, kuras ne tikai sastādīja, bet pats veica arī litogrāfiskos darbus. M. Siliņš uzskatāms par latviešu nacionālās kartogrāfijas pamatlicēju.

Matīss Siliņš zīmējis un izdevis, piemēram, -

• "Vidzemes arheoloģiska vēsturīgi etnogrāfiska un speciālkarte M. Siliņa sastādīta un izdota pēc paša pētījumiem, pagastu un muižu kartēm, pilsētu plāniem un jaunākiem citiem karšu materiāliem",
• "Baltija, visvairāk Kurzeme un Vidzemes latviešu daļa, Latviešu Indriķa laikā, 1200 un vēlāku līdz 1300 p. Kr. dz. Sastādījis un zīmējis M. Siliņš pēc vēsturīgām ziņām un paša un citu pētījumiem",
• "Pārskata karte pār Baltijas jūras piekrastes zemēm 13. gadu simtenī",
• "Vidzemes un Kurzemes speciālkarte",
• "Liepāja ar Liepājas ezera apvidu. Pēc pagastu kartēm sastādījis M. Siliņš",
• "Āzijas karte līdz ar visu Krieviju un latviešu kolonijām",
• "Mandžūrijas un Korejas karalauku speciālkarte",
• ar roku zīmēta "Latvijas skolu karte, M. Siliņa izstrādāta pēc oficiāliem materiāliem"un vairākas citas kartes.

Viens no Etnogrāfiskās izstādes (1896.) veidotājiem.

1888. gadā M. Siliņš iesaistījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbā.

1903.gada -1924.gadam  RLB etnogrāfiskā muzeja pārzinis.

1903-1905 RLB izdotās "Konversācijas vārdnīcas" ģeogrāfijas nozares redaktors

1903.-1905. gadam ir RLB ZK bibliotēkas pārzinis,

1907.-1920.gadam Rīgas 1. tautas bibliotēkas pārzinis. Rakstījis par šo bibliotēku ("Latvija" 1910, "Dzimtenes Vēstnesis" 1913, "Līdums" 1916).

1924.-1934.gadam Valsts vēsturiskā muzeja direktors.

TZO 4.šķira (1926).

Izdevis savus oriģinālsacerējumus un tulkojumus, t.sk.

• Vergilija "Eneīdas" 1. dziedājumu (1885),
• D.Alnpekes "Rīmju hronika" (1893).

Sastādījis "Atbalss kalendāra" (1889.-1898. gadam) pielikumos ievietoti viņa stāsti, materiāli par vēsturi un ģeogrāfiju, kartes un plāni.

Miris Rīgā, apbedīts Rīgā I Meža kapos.

Avots: Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”, news.lv

Dēls -  Fricis Siliņš, meita - māksliniece Elizabete Medne.