2003. gada 12. septembrī ziņu aģentūras vēstīja, ka mūžībā aizgājis vīrs, kuru pasaule pazina kā Man in Black – Cilvēku melnā.

Tā sauc viņa 1971. gadā sarakstīto dziesmu, tāds visu mūžu bija viņa ģērbšanās stils kā solidaritātes zīme ar šīs pasaules apspiestajiem un pazemotajiem. Šo cilvēku dēvē par 20. gadsimta kantrimūzikas leģendu, taču tikpat nozīmīgs ir arī viņa devums folkmūzikas, gospela, blūza un rokenrola attīstībā. Viņu sauc Džonijs Kešs.

Visus Keša muzikālās karjeras sasniegumus nav iespējams uzskaitīt. Viņš izcīnījis 100 dažādas balvas un goda nosaukumus, starp tām 11 Grammy un 10 Amerikas Kantrimūzikas asociācijas balvas. Viens no nedaudziem mūziķiem pasaulē, kura albumu koptirāža pārsniedz 50 miljonus. Savas karjeras gados Kešs ierakstījis vairāk nekā 1500 dziesmu, no kurām 400 ir paša sarakstītas. Autortiesību aģentūra BMI veselas 23 reizes viņam piešķīrusi balvu par gada komerciāli veiksmīgāko dziesmu. Par ieguldījumu populārās mūzikas attīstībā viņa vārds iemūžināts trīs no Amerikas mūzikas industrijas slavas zālēm – Kantrimūzikas, Rokenrola un Dziesmu autoru slavas zālēs.

Džons R. Kešs piedzima 1932. gadā Kingslendā Arkanzasā. 1935. gadā viņa ģimene pārcēlās uz Daiesas fermeru koloniju pie Misisipi, kur aizritēja Džona bērnība un jaunības gadi. Kaut arī viņa vectēvs bija kalpotājs baptistu draudzē, Daiesā mazais Džons kopā ar māti apmeklēja vasarsvētku Dieva draudzes dievkalpojumus. Sākumā gan zēnu mazliet biedēja sludinātāju “karstie” sprediķi par elles ugunīm un mūžīgo sodu, tomēr ar laiku viņš tos iemācījās laist gar ausīm.

“Es iemācījos dzirdēt vienīgi mandolīnas, vijoles, kontrabasa, bandžo un ģitāras skaņas. Vairāk par visu mani uzrunāja gospelmūzika un garīgas dziesmas,” savā biogrāfijā raksta Kešs. 12 gadu vecumā Džonijs pieņēma Jēzu par savu Kungu un Glābēju.

Svarīga loma Džonija bērnības gados bija country & western mūzikai. Ģimenei piederēja klavieres, māte spēlēja ģitāru, bet radio nepārtraukti skanēja tā laika ievērojamāko kantridziedoņu balsis. Savu pirmo grupu Džonijs nodibināja vēl skolas gados. Pēc vidusskolas viņš iestājās armijā un tika nosūtīts uz Landsbergas Gaisa spēku bāzi Vācijā, kur brīvajā laikā kopā ar dienesta biedriem spēlēja ģitāru karavīru ballītēs. Atgriezies mājās, Džonijs pārcēlās uz Memfisu. Te viņš iepazinās ar pāris talantīgiem puišiem un izveidoja gospelgrupu, kas uzstājās vietējo draudžu sarīkojumos un citos pasākumos.

Netālu no Džonija darbavietas atradās leģendārā ierakstu studija Sun Records, kur savus pirmos soļus mūzikā spēruši Elvis Preslijs, Rojs Orbisons un Džerijs Lī Luiss. Džonijs piedāvāja Sun šefam Semam Filipam noklausīties dažus gospeļus, taču saņēma atteikumu. Motivācija atteikumam bija atruna, ka gospelmūzika nav komerciāli izdevīga. Toreiz Džonijs piekāpās un pāris gadu laikā kļuva par vienu no populārākajiem kantridziedoņiem valstī. Tādas viņa dziesmas kā A Boy Named Sue, Folsom Prison Blues, I Walk The Line, Ring of Fire šodien kļuvušas par Amerikas populārās mūzikas klasiku.

1958. gadā Džonijs noslēdza kontraktu ar firmu Columbia Records. Šoreiz viņš izrādīja lielāku rakstura stingrību un neparakstīja līgumu, kamēr nebija saņēmis Columbia šefa Dona Lava personīgu solījumu izdot viņa gospelalbumus. Jau pēc gada dienas gaismu ieraudzīja Hymns By Jonny Cash, kam 1962. gadā pievienojās Hymns From The Heart. Sekoja septiņu gadu ilgs pārtraukums, kad Džonijs cīnījās ar dēmoniem savā personīgajā dzīvē. Neskatoties uz panākumiem mūzikā, viņš bija nonācis alkohola un narkotiku varā. Kešs iekļuva vairākās autoavārijās, gandrīz nomira no narkotiku pārdozēšanas, tika arestēts par narkotisko vielu kontrabandu, izjuka viņa pirmā laulība. Tas viss atstāja iespaidu arī uz viņa daiļradi. Džonija dziesmas joprojām baudīja milzu popularitāti, tomēr šajos gados viņš neierakstīja nevienu kristīgu skaņdarbu.

Par Džonija “glābējeņģeli” kļuva kantridziedātāja Džūna Kārtere, kas ne vien palīdzēja viņam atbrīvoties no atkarību gūsta, bet arī atgriezties uz ticības ceļa.

1968. gadā viņi apprecējās un sāka darbu pie projekta The Holy Land – dziesmu albuma, kas veltīts Bībeles zemei Izraēlai. Tad nāca gadījums, kas lika Džonijam pārvērtēt visu līdzšinējo dzīvi – viņš bezcerīgi apmaldījās alu labirintā Tenesijā. Galēja izmisuma dzīts, Džonijs vērsa savas domas uz Dievu un piepeši skaidri saprata, ka šis vēl nav viņa dzīves gals. Pārsteigts par pēkšņo atklāsmi un dziļo mieru, kas piepildīja viņa sirdi, Džonijs sāka rāpties pa vienu no tuneļiem. Kā vēlāk izrādījās, tas bija vienīgais ceļš, pa kuru varēja izkļūt no labirinta.

1971. gadā Evaņģēlija templī Nešvilā Džonijs nožēloja grēkus un publiski atjaunoja savas attiecības ar Dievu. Par savu ticību viņš atklāti liecināja arī nacionālajā televīzijā.

Kaut arī Kešs bija regulārs Billija Grehema evaņģelizācijas sapulču dalībnieks un ierakstīja virkni spožu kristīgu albumu, uz kristīgās skatuves viņš tā arī nekad nekļuva par zvaigzni. Savas karjeras laikā viņš saņēma tikai vienu Dove balvu (1972) un ierakstīja vienu kristīgai ierakstu kompānijai domātu albumu Believe In Him (1986). Visi pārējie Džonija kristīgie albumi izdoti ārpus kristīgu projektu ietvariem. Kā vienu no labākajiem var minēt 1979. gadā iznākušo dubultalbumu A Believer Sings the Truth, kur dzirdamas gan tradicionālas, gan oriģinālas kristīgas kompozīcijas.

90. gados Kešam iznāca vairāki albumi, kuros līdztekus laicīgām melodijām iekļautas arī ticību apliecinošas dziesmas. Tāds ir gan American Records (1994), gan Unchained (1996). 2000. gadā Džonija Keša radošā mūža devums tika apkopots trīs albumu kolekcijā Love, God, Murder. Albumu nosaukumi precīzi atspoguļo to saturu – pirmajā ir dziesmas par mīlestību, otrs veltīts Dieva godam, trešais runā par nāvi. Kopumā izlase ir brīnišķīga Džonija karjeras retrospekcija, bet albums God – viena no labākajām kantrigospeļu kolekcijām mūzikas vēsturē. 2000. gadā iznāca arī Keša folkmūzikas albums American III: Solitary Man, kurā iekļautas vairākas kristīgas melodijas.

Līdztekus mūzikai Džonija dzīvē nozīmīga vieta bija sabiedriskajam un žēlsirdības darbam. Viņš sadarbojās ar ASV Garīgās veselības un Amerikas Vēža asociācijām, sniedza palīdzību sievietēm, kas cieš no vardarbības ģimenē, strādāja ar jauniešiem organizācijās Youth for Christ un Campus Life. Keša vārds kļuvis par sinonīmu cīņai par ieslodzīto tiesībām, daudzas reformas ASV cietumos ir viņa ierosinātas. Viņš daudz uzstājies ieslodzījuma vietās, un vairāki no viņa albumiem ierakstīti tieši cietumā. Keša rūpju lokā bija arī Amerikas pamatiedzīvotāju liktenis, vairāki viņa albumi veltīti indiāņu folklorai.

Džonijs piedalījies aptuveni 35 filmu un TV seriālu uzņemšanā.

No 1969. – 1971. gadam viņš vadīja The Jonny Cash Show, kas bija ārkārtīgi populārs ne vien ASV, bet arī Eiropā, Japānā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Kešs filmējies daudzos populāros vesternos, arī slavenajā A Gunfight ar Kērku Duglasu galvenajā lomā.

1973. gadā viņš kopā ar sievu Džūnu piedalījās Billija Grehema asociācijas sponsorētajā filmā The Gospel Road, kas stāsta par Jēzus dzīvi. Kešs ir arī vairāku grāmatu autors.

1987. gadā viņš publicēja uz Bībeles notikumiem balstītu romānu Man In White, kas stāsta par apustuļa Pāvila dzīvi. Viņš arī ieskaņojis neredzīgajiem domātu Jaunās Derības lasījumu, kas izdots kasešu un CD formātā.  

Nav daudz mākslinieku, kas savu radošo mūžu būtu nodzīvojuši patiesāk kā Džonijs Kešs. Viņa dzīvē ir bijušas virsotnes un kritumi, muzikālas veiksmes un personiskas traģēdijas. Tomēr tajā ir arī kas tāds, kas vienmēr palicis nemainīgs – viņa ticība. Tā ir klints, uz kuras balstās visa Džonija dzīve, šī ticība skan arī viņa mūzikā. Tāpēc dziļi simbolisks ir mākslinieka pēdējais albums My Mother’s Hymn Book. Tajā Džonijs atgriežas savā bērnības zemē, kur nenoguris varēja klausīties mātes dziedātajās baznīcas himnās no viņas vecās dziesmu grāmatas. Nu Džonijs kopā ar saviem mīļajiem dzied jaunu dziesmu Dieva troņa priekšā. Lai tev tur labi klājas, Cilvēk melnā!

Autors : Ervīns Jākobsons,Johnny Cash: Cilvēks melnā, http://ervinsjakobsons.blogs.lv, , 2008. gads.