Rūdolfs Nurejevs (arī Nurijevs) dzimis vilcienā, kas devās uz Vladivostoku, starp Irkutsku un Sļudjanku, 1938. gada 17. martā.

Viņš ir baškīru izcelsmes.

Viņš sāka dejot Ufas bērnu folkloras ansamblī un 1955. gadā iestājās Ļeņingradas horeogrāfijas skolā. Pēc absolvēšanas 1958. gadā Nurejevs kļuva par S. M. Kirova vārdā nosauktā baleta teātra (šobrīd Mariinska teātris) solistu.

1961. gada 16. jūnijā Parīzes turnejā viņš atteicās atgriezties PSRS, kļūstot par "pārbēdzēju".

Nurejevs drīz sāka strādāt ar Londonas Karalisko baletu un ātri kļuva par starptautisku slavenību. Saņēma Austrijas pilsonību.

Vairāk nekā piecpadsmit gadus Nurejevs bija Londonas Karaliskā baleta zvaigzne un bija pastāvīgs izcilās angļu balerīnas Margotas Fonteinas partneris. Koncertējis visā pasaulē (Eiropā, ASV, Japānā, Austrālijā u.c.), strādājot ļoti intensīvi, piemēram, 1975. gadā izrāžu skaits sasniedza trīs simtus. Tiek uzskatīts, ka Rūdolfs Nurejevs pilnībā mainīja dejotāja pasīvo lomu klasiskajā baletā.

No 1983. līdz 1989. gadam Nurejevs bija Parīzes Lielās operas baleta trupas vadītājs. Vairāk nekā vienu reizi viņš uzstājās uz vienas skatuves ar Ivetu Šovīru.

Viens no viņa galvenajiem sasniegumiem šajā periodā bija Silvijas Giljemas "atklājums". Piedalījies klasiskajos un mūsdienu iestudējumos, filmējies filmās un televīzijā, iestudējis klasiskos baletus.

Savas dzīves pēdējos gados viņš darbojās kā diriģents.

Viņš nomira no AIDS 1993. gada 6. janvārī netālu no Parīzes.

Viņš tika apbedīts krievu emigrācijas kapsētā Sainte-Genevieve-des-Bois netālu no Parīzes.