Ķīmiķis un farmaceits, Sanktpēterburgas Zinātņu Akadēmijas loceklis no 1809. gada. Dzimis Jelgavā. Mācījies I.H. Šrēdera laboratorijā Berlīnē. Strādājis Augsburgas ķīmijas fabrikā. No 1804.gada profesors Harkovas Universitātes, bet no 1814. gada profesors arī Derptskovas Universitātē.

Galvenos pētījumus veicis fizikālās ķīmijas pētījumos Ukrainas ūdenskrātuvēs un minerālūdeņu pētīšanā. Veicis arī ķīmiskas analīzes meteorītiem, kā arī izstrādājis paņēmienus atsevišķu ķīmisko savienojumu iegūšanai no augiem. Ir kļuvis slavens kā labs pedagogs, kurš ir pratis modināt zinātkāri un interesi par pētniecisko darbošanos ķīmijas jomā. Grāmatas „Farmācijas Rokasgrāmata” (1806 – 1811) autors, kā arī mācību grāmatas „Vispārējā ķīmija tiem, kas māca un tiem, kas mācās” (daļas 1 – 5, 1813 – 1817).

Avots: Latvijas Zinātņu Akadēmija