Ārste onkoloģe,   med.zin.dokt. 1969.g., profesore.1980.g.

Dzimusi Pleskavā. 1940 g. ar ļoti labām sekmēm  beigusi Angļu valodas institūta pedagoģijas nodaļu. Tēva ilgstošās slimošanas laikā radās interese par medicīnu un uzsāka studijas Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē, absolvēja 1945.gadā.

1944.gadā salaulājas ar Latvijas Universitātes studentu, virsnieka vietnieku Frici Rozenbahu, kuru 1946.gadā arestēja un notiesāja uz 10 gadiem. V. Rozenbahu padomju vara vajāja un 1950.gadā ieteica šķirties no vīra.

No 1945.gada vienlaikus ar ķirurga darbu bija prof. P.Stradiņa asistente  LU  Ķirurģijas katedrā un gatavojās zinātniskam darbam. Disertācijas tēmu onkoloģijā partijas komiteja neatzina un neskatoties uz labiem rezultātiem, darbs pie tās bija jāpārtrauc. Otrā tēma bija saistīta ar agrīnās vēža diagnostikas metodēm, zin. kandidāta disertāciju aiztāvēja 1953.gadā, bet doktora disertāciju 1969. gadā. Līdz profesora nosaukumam bija jāgaida 11 gadi.

Līdz 1950.gadam  P.Stradiņa Republ. klīniskās slimnīcas ārste. No 1950. - 1965.g.gada Rīgas medicīnas institūta mācībspēks - Ķirurģijas katedras asistente, līdz 1974.g. Rīgas Medicīnas institūta ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē, tālāk darbs Onkoloģijas katedrā līdz aizešanai pensijā 1995.gadā.

2006.gadā prof. Milda Pormale publicējusi grāmatu "Profesore Veronika Rozenbaha".

Veronika Rozenbaha dzimusi 18.09.1916. bija sabiedriska darbiniece un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2003. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Veronika Rozenbaha bija saistīta ar šādām organizācijām:

• ""Valsts emeritēto zinātnieku biedrība EMERITUS""

Viņa nomira 86 gadu vecumā, 2003. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Veronika Rozenbaha varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņas pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv