Jūlijs Šauriņš dzimis Vidrižu Urzgalēs. Jau bērnībā nomirst viņa tēvs un pēc pamatskolas beigšanas viņam jāuzņemas mājas saimnieka pienākumi, ko mazais saimnieks veic ar lielu centību un rūpību. Sākoties Latvijas atbrīvošanas cīņām, Šauriņš kā zēns brīvprātīgi iestājās mūsu nacionālā armijā un piedalījās cīņās par Latvijas brīvību. Pēc kara viņš atgriežas savās tēva mājās, kur priekšzīmīgi saimnieko, pārbūvējot visas ēkas. Blakus tam viņš rosīgi piedalās dažādās vietējās saimnieciskās un sabiedriskās organizācijās, ieņemdams tajās gan valdes locekļa, gan priekšsēža amatus. Viņš aktīvi piedalās aizsargu organizācijā, un, lieliniekiem no jauna tuvojoties, tas ir spiests emigrēt. Dziļas skumjas pēc bērniem, kurus viņam nebija iespējams paņemt līdz, pamazām sagrauza Šauriņa spēkus, un, nespēdams panest dzīves smagumu, viņš sabruka zem tā. (Latvju vārds, 21.06.1947)