Caur māmiņas Birutas un tēta Ikara mīlestību Mārtiņš ieradās šajā pasaulē 1964. gada 20. jūlija pēcpusdienā. Pašus pirmos gadus Mārtiņš palīdzēja mammai studēt un uz dārzā izklātas sedziņas pētīja fizikas un ķīmijas grāmatas. Iespējams, ka jau tad veidojās Mārtiņa eksaktais prāts, un tādēļ mums bieži nācās dzirdēt viņa teicienus: “Paskaties enciklopēdijā!” un “Nu kā tu vari to nesaprast?!”

Pirmos četrus gadus Mārtiņš kopā ar ģimeni dzīvoja Rīgā, kur saņēma nedalītu vecās Memmes mīlestību kā pirmais un mīļākais mazdēliņš. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Jūrmalu. Bet lasīt iemācījās pa ceļam - vilcienā uz bērnu dārzu, kas vēl bija palicis Rīgā.

Skolas gadi pavadīti Jūrmalas 1. vidusskolā, kur ar lieliskajiem klasesbiedriem izstrādāja dažnedažādus pigorus, kas kopējās tikšanās reizēs tika pieminēti visas dzīves garumā, piemēram, kā slēpuši pudeli tualetē skolas disenē, vai kad gājis uz kaimiņa dārzu zagt ābolus, zirgs pat pamanījās Mārtiņam dibenā iekost. Matemātikas un fizikas klase bija tik stipra, ka ar panākumiem piedalījās televīzijas raidījumā “Ko tu proti?”. Skolas laikā arī sāka nodarboties ar orientēšanās sportu. Regulārie treniņi nostiprināja mērķtiecību, rūdīja raksturu, sniedza daudz draugus un deva iespēju iepazīt pasauli piedaloties sacensībās. Vasaras pagāja treniņnometnēs, kur ieguva pirmās iemaņas gan ēst gatavošanā, gan netīro drēbju mazgāšanā. Kopīgi sportojot bija noskatījis Daci, kuru uz pirmo deju uzlūdza 7. klasē Jaunkalsnavas nometnes noslēguma ballītē.

Mārtiņam patika tehniskā joma, un studiju izvēle krita uz Pelšes institūta Radiotehnikas fakultāti. Šajā laikā ne tikai satikti jauni draugi, bet viena pēc otras dibinātas jaunās ģimenes. Un tā 1988. gada 10. decembrī Mārtiņs un Dace svinēja arī savas kāzas. Kur kāzas tur bērniņi. 1989. gada maijā piedzima pirmais mīlestības bērniņš Guna, kura tika nesta pičpaunā un vesta slēpot. Lasīt Guna iemācījās tualetē, kur uz durvīm tētis bija izlīmējis alus pudeļu etiķetes. Tā viņi dzīvoja laimīgi, un tad piedzima Berta. Tā teica Guna, kad Berta ar savu skaļo balsi nedeva mieru.

Mārtiņš bērnus neucināja, bet viņam patika ar bērniem spēlēt dažādas spēles - jokeri, domino un mauzoleju. Viņam patika pludmalē spēlēt volejbolu, slēpot, braukt ar riteni, sēņot un skatīties ralliju. Bija liels sporta fans, sekoja līdzi visām olimpiādēm un čempionātiem ar Latvijas izlases piedalīšanos, ko apliecina negulētās naktis Nagano olimpiādes laikā. Biatlonu skatījās ne tikai televīzijā, bet arī vairākas reizes brauca uz Norvēģiju to vērot klātienē. Reiz basketbola spēlē Mārtiņam izsita ceļgalu, pēc kā viņš pievērsās mierīgākām nodarbēm: makšķerēšanai, boulingam un ēst gatavošanai. Viņa sestdienas rīta dievkalpojums bija iet uz tirgu, jo tā bija laba vieta, kur satikt gan klases audzinātāju, gan kaimiņienes, gan iegādāties garšīgākos produktus, it īpaši pie Lienes un tomātu Aigara. Bet kad gatavoja ēst, tad ģimenei bija jābūt pacietīgai, jo “Ēst var uztaisīt vai nu ātri, vai garšīgi”, tā bieži teica mūsu Mārtiņš Vakariņš. Patika pielikt pipariņu. Bet, kad bērni ēda našķus, nācās dzirdēt: “Nav garšīgs, bet iedod vēl”.

Mārtiņš bija liels mūzikas mīļotājs. Skolas laikā draugiem piepalīdzēja spēlēt skolas disenēs un apmainīties ar pa kluso ievestajām un pavairotajām ārzemju mūzikas platēm. Jaunībā bija gan uz slaveno Pērkona protesta koncertu, gan Dziesmu svētku estrādē uz Neatkarības atjaunošanas koncertiem. Mašīnā braucot bieži skanēja tie smagākie gabali no Līviem, Opus Pro, Pērkona. Par tradīciju bija kļuvuši pēc-Jaungada Labvēlīgā Tipa un Kēksu koncerti. Īpašs piedzīvojums bija AC/DC koncerts Glāzgovā. Svētdienu rītos mājās skanēja blūziņš. Pašam jau arī patika pamuzicēt, cik nu mācēja. Ģimenes un draugu ballītēs parasti piesēda ar mīļāko māsīcu Žani pastumdīt nepieskatītu akordeonu, bet vislabāk sanāca piespēlēt ar katla vākiem.

Šajās pašās ballītēs izpaudās Mārtiņa būtība - dzīves baudītājs. Kopā ar jau pieminēto ēst gatavošanu un mūziku, Mārtiņš izcēlās ar skarbu humora izjūtu. Viņam patika gan ar švāģeri Andri lēkt ar izpletni no ķeblīša, gan skriet Jāņos jūrā pa pliko peldēties. Draugi un radi vienmēr atceras jautros izteicienus un stāstus. Daži no tiem tika krāšņi izpušķoti, uz ko atbildēja: “Vai ta nevar bišku pamuldēt?”

Aiz jokiem slēpās kārtīgs un saimniecisks cilvēks. Īstenais praktiskais Latvietis. “Ja dara, tad kārtīgi.” Kaut arī dažreiz teica, “Man jau tie datori riebjas”, bija uzticīgs programmēšanai un darbā Lursoftā bija līdz pēdējai dienai. Patika praktiski risinājumi, kad izdomāja, tad uztaisīja gan grāmatu plauktu, gan galdu, gan solu. Pēdējos gados sirds un prāts arvien vairāk piederēja Pitraga mājai, kur gan ieguldīja daudz domu un darba, gan arī atpūtās - makšķerēja butes, kurināja kazanu, lasīja kriminālromānus. Pats daudz darīja un novērtēja arī citu paveikto, piemēram, māsas dēla Naura mākslas darbus. Viņa plānos vēl palika ikgadējā samteņu un garšaugu stādīšana gan uz dzīvokļa balkona, gan Pitraga “Upēs”. Tā izpaudās arī no tēta Ikara iegūtais dārznieka gēns - stādot ķiršus, plūmes un upenes, iekopjot mazdārziņu Čukčos.

Mārtiņa mīlestības valoda bija rūpes par ģimeni un tuvajiem. Tie, kas bija redzeslokā, to noteikti sapratīs. Mārtiņam nepatika kavēt, bet tomēr vienu svarīgu lietu viņš nepaspēja nosargāt. Un tā bija paša veselība. Esam pateicīgi Liktenim, ka līdz pat pēdējai apziņas stundai Mārtiņš bija mājās kopā ar Daci.

Šis bija stāsts nevis par to, cik skumja ir aiziešana, bet par to, cik piepildīta var būt dzīve.

Iet pa dzīvi un pamanīt:

Brīdi, kad esi vajadzīgs,

Kad esi neaizstājams

Kā ūdens, kā gaiss, kā mājas.

Iet pa dzīvi un pamanīt:

Brīdi, kad esi lieks,

Kad ļaunumu dara tavs tuvums

Kā sērga, kā tārps, kā puve.

Iet pa dzīvi un pamanīt:

Brīdi, kad tavas līdzšinējības

Otram vairs nepietiek,

Kad viņš tev vairāk prasa

Vai varbūt mazāk...

Iet pa dzīvi un pamanīt

Kā rasas asaru liepzieda skropstā,

Kā cīruļa spalviņu pakulu kreklā,

Kā zelta zivtiņu dziļjūras dzelmē...

Iet pa dzīvi un pamanīt:

Kad esi vajadzīgs,

Kad esi lieks,

Kad tavas līdzšinējības

Otram vairs nepietiek.

/Ā.Elksne/

****

IT speciālists, inženieris, programmētājs.

Dzimis Jūrmalā, kur beidzis Jūrmalas 1. vidusskolu.

Beidzis Rīgas tehnisko Unviersitāti.

No 2005. gada līdz 2022. gadam strādāja kompānijās Lursoft un Lursoft IT