Johans Joahims Georgs Aleksandrs fon Zīverss bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis (1813). Vecates muižas īpašnieks (1821). Napoleona karu laikā grāfs J. G. fon Zīverss karoja Krievijas impērijas armijā, bija atbildīgs par inženiertehniskajiem jautājumiem.

*

Dzimis 1778. gada 27. augustā Vecates muižā Kārļa Eberharda fon Zīversa (1745–1821) un Martas Juliānas, dzimušas fon Mengdenas (1748-1837) ģimenē.

Mācījās Krievijas impērijas Pāžu korpusā, no 1798. gada dienēja leibgvardes Izmailas pulkā.

1801. gadā Zīverss demobilizējās kapteiņa pakāpē un studēja Getingenes un Tērbatas universitātēs.

1806. gadā apprecējās ar Šarloti Doroteju fon Tīzenhauzeni (1782-1808).

No 1806. gada piedalījās karos pret Napoleonu (1806-1809). 

1812. gada kara laikā kā Krievijas I Rietumu armijas I korpusa štāba pulkvedis piedalījās kaujās pret uzbrūkošo Napoleona armiju pie Kļastņiciem un pie Polockas, kur bija atbildīgs par karaspēku vienību inženiertehniskajiem jautājumiem, pārzināja ceļu komunikāciju sagatavošanu un tiltu būvi.

1813. gadā kauju laikā Vācijā viņu paaugstināja par ģenerāli, iecēla par Sapieru pulka komandieri, viņš piedalījās kaujās pie Baucenes, Grosgēršenes (Großgörschen) un Drēzdenes.

1814. gadā karoja Francijā kā Barklaja de Tolli komandētās armijas inženierdaļu komandieris.

1816. gadā, pēc kara beigām ģenerālim J. G. fon Zīversam uzdeva izveidot Krievijas impērijas militārās inženieru skolas.

1817. gadā viņš apprecējās ar Emīliju fon Krīdeneri (Krüdener, 1793-1863). Bija Pēterburgas Galvenās inženieru skolas pirmais direktors.

1821. gadā mantoja Vecates muižu, par nopelniem viņam Krievijā piešķīra arī Georgijevskas muižu. 

1826. gadā viņu ievēlēja par Pēterburgas zinātņu akadēmijas goda locekli.

Miris 1827. gada 18. jūnijā Pēterburgā.