ŠODIEN VIŅAM BŪTU 83. Dzimis 05.09.1938-miris 27.06.1971.). Aizsargs, treneris.   Spēlēt sāka VEF (56-57); pirmais treneris — R. Pakalns. RER (63), RVR (67). Republikas čempions. Savienības sacensībās Daugavā (58-61), Ļeņingradas Ižorecā (62).   RVR hokeja skolas treneris. Trenēja Daugavas juniorus., aizvadot līdz PSRS čempionāta finālturniram. Savienības sacensībās Daugavā (Dinamo; 64-65, 67-71). Liela auguma, stiprs, nesaudzīgs pret sevi un citiem, apveltīts ar lielām darbaspējām, azartisks cīnītājs, tāds viņš saglabājies atmiņā kā spēlētājs. Izvēloties arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar hokeju un pievērsties trenera darbam, iegūst tam nepieciešamo izglītību. Ar aizrautību iesaistījās jauno hokejistu audzināšanā. Darba rezultāti tika novērtēti un tika pieaicināts par otro treneri meistarkomandā.   Ar Viktora Tihonova ierašanos Rīgā uzsākās hokeja augšupejas ceļš, kurā sava loma bija Jānim Šulbergam-Tihonova asistentam. Kopējā sapratne un izaugsme bija acīm redzama, to apliecināja rezultāti. Viss izmainījās pēkšņi un vienā mirklī. Īsi pirms 1971 gada jaunās sezonas sākuma,27 jūnija pēcpusdienā māmuļa Daugava paņem Jāni uz visiem laikiem.. Esam zaudējuši lielisku cilvēku, perspektīvu treneri, vēl nedzimuša bērna tēvu. Sava tēva piemiņu svēti glabā viņa meita Jana. Saņēmusi mantojumā tēva kodu raksturā , cīnītāja garu un sparu , viņa ar mīlestību un lepnumu, kopā ar ģimeni , kopj tēva piemiņu. Arī hokeja ģimene ir spējusi novērtēt, tieši Daugavas stadionam blakus, Pernavas ielā , 1938 gada 5 septembrī dzimušo, un tajā gaisotnē izaugušo ,hokeja elpas skarto, reizēm neprognozējamo, enerģijas lādiņu ar laika degli.   Diemžēl tas nostrādāja Jānim Šulbergam 1971 gada 27 jūnijā, nesasniedzot atzīmi 33, bet piemiņas lāpu savā sirdī turpina nest meita Jana, kura pasaulē ieradās tā paša gada 3 oktobrī. Jana, esi lepna par tēvu, viņš paliks ģimenes atmiņā kā cīnītājs ar hokeju sirdī.