Gribiešu Jānis - Rubenes skolotājs

1679. gadā atvērta Rubenes draudzes skola, kas bija viena no pirmajām Valmieras novada skolām. Rubenes draudzē baznīcai piederošais dzimtcilvēks Gribiešu Jānis, pildot Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojumu par draudžu skolu dibināšanu Vidzemē, savā mājā (domājams, rijā) bija sācis mācīt zemnieku bērnus.

Johans Reinholds Patkuls Juri jeb Jāni, atdāvinājis Rubenes baznīcai par draudzes skolotāju: „Der schttlmeister ist zwar seiner Origination nach, ein Waidauscher ErbBauer, Nahmens Jahn ausz Gribbesche Gesindc; aber er ist vom vorigen Erb
herrn Johann Reinhold Patkul der Kirche geschenket und gegeben \vorden.")

1683. gads Gribiešu Jānis (Gribasch Jahn) kartes Papendorps Kirchspiel Kegell Hoff och des Bönder Pozen” eksplikācijā norādīts kā māju saimnieks

1706. gada 20. martā, M. E. Patkule noraksta par hipotēku un atļauj piespriest Rīgas tirgotājam Gustavam Rūsam kādu viņai ieķīlātu un piespriestu saimnieku — usarklinieku Skovu, bet ar tādu norunu, ka 3 gadus Skovu patur savā rīcībā pati Patkule, bet pēc tam viņu piešķirs Rūsam. Un ne tikai tirgotājiem, bet arī kādam drēbniekam Miķelim Fosam Patkuļi nodevuši savus zemniekus. Foss ieguvis par ķīlu nu licis sev piespriest jau  Johana Reinholda Patkula laikā Vaidavas saimnieku Šķirbu, bet tā kā piespriestā zemnieka gada nodevas nebijušas pietiekoši lielas, tad Foss panācis Šķirbas immisijas instrumenta kasāciju un tam piespriesti divi citi Vaidavas pusarklinieki — Gailis un Gribašs.

1707. gadā baznīcas un draudzes revīzijas protokolā minēts skolmeistars Gribiešu Jānis. Skola atrodas rijā pie mācītāja muižas. Rijai nav ne logu, ne arī podiņu krāsns, tādēļ pēdējos gados skolā maz skolnieku.

Gribašu Jānis ir ne tikai skolotājs, bet ari labs dziedātājs un izpilda ķestera vietu baznīcā, reizēm pat aizvietojot mācītāju.

1712. gadā šie nopelni viņu glābj kad Spriestiņu muižas īpašnieks kapteinis Johans Kluvers, kurš tai laikā, domājams, rentē no Fosa Gribašu saimnieku, pie tiesas prasa izdot viņam Gribašu Jāni kā viņam piederīgās Gribašu mājas dzimtcilvēku.)

Prasība tiek noraidīta.

1734. gadā, vietējais muižnieks, kapitāns Klūvers pieprasa Rubenes draudzes mācītājam Johanam Sigismundam Stenderam izdot Rubenes skolmeistaru Gribiešu Jāni, jo tas esot viņa dzimtcilvēks.

Ņemot vērā Jāņa lūgumu ģenerālkonsistorijai un ķeizariskajai valdībai, Vidzemes ģenerālgubernators Lēvenvolde Klūvera prasību noraida, jo bijušais Rubenes dzimtskungs Patkuls Gribiešu Jāni dāvinājis draudzei skolotāja un dziedātāja amatam, ko viņš gadiem ilgi godam pildījis. 

1739. gadā Konventa sēžu protokolos teikts, ka skolmeistars joprojām ir Gribiešu Jānis, kas skolā kalpojis 60 gadus. Skolas ēku, kurā notiek mācības un dzīvo skolēni viņš pats cēlis.

Miris 1741. gadā 

Gribieša darbu līdz 1776.gadam turpina Lēmaņu (Leimaņu) Jānis, līdz par skolotāju kļūst brīvs latvietis Dāvis. 1741.gadā atver draudzes skolu Priekuļos.

***

• Rubenes draudzes skolas lieta. NKMP Vidzemes reģionālās nodaļas arhīvs.
• Vidzemes zemnieku ieķīlāšana, piespriešana un cedēšana muižnieku parādu lietās XVIII g. s. sākumā 3 Marts 1931 Cand. hist. Marģers Stepermanis