Mārtiņš Bariss

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.09.1947
Miršanas datums:
22.04.2021
Mūža garums:
73
Dienas kopš dzimšanas:
27961
Gadi kopš dzimšanas:
76
Dienas kopš miršanas:
1072
Gadi kopš miršanas:
2
Kategorijas:
Disidents, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Lēdurgas pagasts, Lēdurgas kapi

Mārtiņš Bariss dzimis 1947.gadā Limbažu rajona Lēdurgas ciemā, pabeidzis Lēdurgas astoņgadīgo skolu un Saukas profesionāli tehnisko skolu, strādājis Liepājas galantērijas kombinātā “Lauma” par elektriķi, darbojies Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijā “Dzintars”.

1986.gadā viņš bija viens no "Helsinki-86" dibinātājiem kopā ar Linardu Grantiņu un Raimondu Bitenieku, bet 1988.gadā vadīja šīs organizācijas Liepājas grupu.

Pēc grupas dibinātāju ierosmes 1987.gadā pie Brīvības pieminekļa pirmo reizi notika 14.jūnijā represēto piemiņas brīdis, ko centās nepieļaut padomju vara.

Bariss aktīvi piedalījās visos pārmaiņu procesos pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, ierosinājis un piedalījies dažādās protesta akcijās. Lai gan pēdējos gados kļuvis par notikumu vērotāju, pavisam maz sniedzis intervijas vai publiski komentējis kādus sabiedriski politiskus notikumus, taču vienmēr sekojis līdzi Latvijas un Liepājas politiski sabiedriskajiem procesiem.

Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja "Tēvzemei un Brīvībai" sarakstā, savulaik bija ievēlēts arī Latvijas tautas frontes domē.

1996.gadā Bariss tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.

Pirms aiziešanas pensijā ilgus gadus strādāja Rietumu elektriskajos tīklos par elektriķi dispečeru un montieri.
***

Darba uzdevumos, lai novērstu elektrotīklu bojājumus, viņš kājām izstaigājis tālus ceļus pa Kurzemes mežiem, laukiem, apdzīvotām vai klusām, pamestām vietām.

Mārtiņš aktīvi piedalījās visos pārmaiņu procesos pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, ierosinājis un piedalījies dažādās protesta akcijās, bijis LTF kongresu delegāts, Pilsoņu kongresa Latvijas komitejas loceklis.

Mārtiņš ir viens no trīs liepājniekiem, kurš parakstīja Paziņojumu par cilvēktiesību grupas nodibināšanu - uz necilas rūtiņu lapiņas, ar roku rakstītu tekstu.

Viņš ir sastādījis un parakstījis vēstules toreizējam PSRS vadītājam, Komunistiskās partijas ģenerālsekretāram Mihailam Gorbačovam, Romas pāvestam Jānim Pāvilam II, ANO un Latvijas Kompartijas CK.

Šo dokumentu fotokopijas vēlāk tika nogādātas Kanādā un tos nolasīja Amerikas Balss, Radio Brīvā Eiropa, publicēja trimdas prese – saturs ieguva plašu starptautisku rezonansi, jo savā būtībā pauda latviešu tautas vēlēšanos atbrīvoties no komunisma diktatūras, padomju okupācijas varas, atjaunot neatkarīgu, brīvu un demokrātisku Latviju.

Helsinkieši savas darbības pirmajos gados sagatavoja vairāk nekā 50 dažādu dokumentu. Toreiz vēl nebija noticis Radošo savienību plēnums, Atmoda un Tautas fronte nebija ieplānotas.

Lai gan patiesība gruzdēja dziļi zemdegās, daudzi nogaidīja. Toreiz, pirmo helsinkiešu drosme, vārdi un stāja pamatīgi samulsināja oficiālo inteliģenci un dezorganizēja varu.

Mārtiņš bija viens no tiem, kurš neprasīja atļauju, bet darīja.

Pēc grupas dibinātāju ierosmes 1987. gadā pie Brīvības pieminekļa pirmo reizi notika 14. jūnijā aizvesto piemiņas brīdis, ko izmisīgi centās nepieļaut ceka un čeka.

Pārlasot helsinkiešu dokumentus, ir iespējams atpazīt Mārtiņa vārdus – tie ir vienkārši, tieši, varbūt pat naivi. Taču šādi toreiz izteiktas domas latviešu sirdīs atmodināja drosmes, gribas, spīta ugunis.

Vēlāk Mārtiņš kļuva vērotājs. Tikai retu reizi uzstājās, pavisam maz sniedza intervijas vai publiski komentēja kādus sabiedriski politiskos notikumus. Taču viņš vienmēr sekoja līdzi Latvijas un Liepājas politiski sabiedriskajiem procesiem un notikumiem.

Viņam patika dzeja. Viņam patika ceļot pa Latviju. Viņam ļoti patika simfoniskā mūzika – Mārtiņu varējām satikt gandrīz visos Liepājas simfoniskā orķestra koncertos.

Manuprāt, viņa sirdī dziļi palika valsts neatkarības atjaunošanas pirmsākumos piedzīvotais un pārdzīvotais – galvenokārt, klusie varoņi un domubiedri, kas palīdzēja un atbalstīja grupas pirmos dalībniekus.

Toreizējos apstākļos visi, kas pretojās varai, ļoti riskēja.

Savu cieņu, pateicību un atzinību šiem cilvēkiem Mārtiņš izteica, kad liepājnieki atzīmēja grupas dibināšanas 10 gadu atceri.

Bet viņā saglabājās arī sūra skepse, ko izraisīja toreizējie apmelojumi, ķengas, vajāšanas, šķelšanās, savtīgums un alkatība.

Mārtiņš bija viens no tiem, kurš runāja pirmais - drosmīgi, godīgi un gaiši! Viņš iedrošināja daudzus citus pārvarēt savu nespēku.

A. Štāls

https://www.facebook.com/aigars.stals.1/posts/3603037463254652

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pēteris BarissPēteris BarissTēvs27.07.191625.09.1985
        2
        Jānis BarissVectēvs

        10.07.1986 | Tiek dibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki-86

        Pievieno atmiņas

        14.06.1987 | Notiek simbolisks grupas Helsinki-86 gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā deportēto piemiņas dienā

        Pievieno atmiņas

        13.08.1987 | Liepājas dzintars 87

        Pievieno atmiņas

        23.08.1987 | Helsinki-86 organizēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        02.06.1989 | Laikrakstā "Padomju Jaunatne" tiek publicēts LTF aicinājums

        Pievieno atmiņas

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        16.11.1990 | PSKP ģenerālsekretārs nosoda Baltiju par separātisma ideju izplatīšanu

        Pievieno atmiņas

        25.08.2008 | Konstantīns Pupurs: emigrācija bija drausmīga kļūda

        …Uz aploksnes, kam uzdrukāts apgalvojums, ka tai ir kolekcijas vērtība, atrodas uzraksts: “Patriotu grupa Helsinki – 86 bija pirmā, kas krievu okupācijas tumsā pirms divdesmit gadiem ieskandināja latviešu tautas Atmodu. Vai sabiedrība viņus aizmirsusi?”

        Pievieno atmiņas

        11.01.2020 | Einars Repše par čeku, LNNK tapšanu un augusta puču

        Pievieno atmiņas

        Birkas