Mūzika Neretā, 1938. gada 8. maijā dzimušā Zigurda ģimenē bija ļoti iemīļota, viņa mamma dziedājusi Reitera korī, vecaistēvs bijis ērģelnieks Torņkalna baznīcā, kamēr tēvam padevās ar koku saistīti darbi. Linde sapelnīja naudu un nopirka Salātes ciema Bērzkalnu mājas, kur laika gaitā ģimene izveidoja pamatīgu saimniecību ar govīm, aitām, cūkām, diviem zirgiem, un lauku darbi bija jāstrādā bija arī bērniem. Taču kaut kur Zigurdam, sauktam par Zigi, rokās gadījusies blokflauta, ko zēns iemācījās pūst, tā sevi sākdams gatavot trompetista gaitām. Viņš mācījās Neretas vidusskolā, kur iemācījās spēlēt klavieres, arī akordeonu un 10 gadu vecumā pievienojās pūtēju orķestrim, lai sāktu spēlēt sava mūža instrumentu – trompeti.

Zigim patika arī sports, kopš 9. klases viņš strādāja arī par kinomehāniķi, taču ļoti patika uzstāties publikas priekšā, un jauneklis meklēja ceļu uz Rīgu, kur iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolā.

Jau pirmajā studiju gadā Linde sāka spēlēt sava drauga, komponista un pianista Jāņa Sildega deju orķestrī, aizrāvās ar tolaik moderno džeza mūziku, spēlēja deju orķestrī Kaija, restorānā Maskava, pat džeza orķestrī RIO, līdz jaunekli iesauca armijā. Dienesta vieta bija kājnieku pulka orķestris Rīgā, pēc karadienesta sekoja darbs Ulda Krasta vadītajā milicijas kluba džeza orķestrī, vēl pēc dažiem gadiem – Ivara Mazura vadītajā džeza orķestrī kultūras namā „Draudzība”, kur solists bija Andrejs Lihtenbergs.

60. gados spēlēts arī R.Paula vadītajā darba rezervju kultūras nama džeza orķestrī un E.Straumes vadītajā autodarbinieku kluba džeza orķestrī. Tika turpinātas arī studijas – Zigurds Linde mācījās Latvijas Valsts konservatorijā, un, noklausījies viņa spēli, puisi uz Rīgas estrādes orķestri uzaicināja tā muzikālais vadītājs Alnis Zaķis.

Kad mūžīgie koncertceļojumi nogurdināja, Linde pārcēlās uz Ringolda Ores dibināto Latvijas TV un radio orķestri, un gandrīz 30 gadu garumā viņa trompete skanējusi Ivara Vīgnera, Jāņa Sildega, Miervalža Jonāna, Ulda Lapsiņa, Aleksandra Kublinska, Raimonda Paula un citu skaņražu sacerējumos.

To vidū bija arī Imanta Kalniņa dziesma „Dūdieviņš”, kur Zigurda trompetes solo skan aiz Noras Bumbieres dziedājuma. Tikmēr dzīvē Linde „sadziedājās” ar Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālā ansambļa dziedātāju Brigitu Štermani, kas vēlāk kļuva jau par Latvijas radio sieviešu vokālā ansambļa dalībnieci, un ģimenē izaudzināta meita Katrīna un dēls Edgars, kas kļuvis par kordiriģentu un ar vīru vokālo ansambli „Daile” uzstāsies tēva 80. jubilejas koncertā.

Trompetists Zigurds Linde spēlējis arī restorāna „Jūras pērle” orķestrī, pie Alda Amoliņa VEF estrādes orķestrī, un viņa darba mūža citiem neredzamā daļa ir radio bigbenda nošu bibliotekāra darbs, ieskaitot nošu pārrakstīšanu – šad tad gadījies, ka ar tikko pabeigtās notīm jāskrien uz staciju, kur viņu jau gaida starptautisku konkursu dalībnieki, gatavi sēsties vilcienā. Tālab pēc Radio bigbenda likvidēšanas 1995. gadā Linde nepameta savu lolojumu, nošu bibliotēku, to pasargāja no bojāejas, kādu piedzīvoja, piemēram, Valsts Jaunatnes teātra notis, taču arī trompetei vecmeistars Zigurds Linde nav atmetis ar roku.

Viņš muzicē kopā ar savulaik Gunāra Rozenberga, tagad Laura Amantova vadīto Mirāžas džeza orķestri, un to, ka joprojām skan, varēsiet dzirdēt Zigurda Lindes 80. jubilejas koncertā, kas no Latvijas radio 1. studijas skanēs tiešraidē programmā Klasika 7. maija vakarā, bet tagad 1982. gadā tapis ieskaņojums. Sveicot jubilāru, skanēs cita šī gada astoņdesmitgadnieka, sitaminstrumentu mūziķa, pianista, aranžētāja un komponista Zigurda rezevska skaņdarbs Melodija kopā ar Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri.

Fragmenti no"Daiga Mazvērsīte 30. aprīlis 2018, 19:00, LSM