Gustavs Švarcenegers (1907. gada 17. augusts - 1972. gada 13. decembris) bija Austrijas policijas priekšnieks (žandarmērijas komandants), pasta inspektors un militārais policists.

Viņš bija Arnolda Švarcenegera tēvs.

biogrāfija

Gustavs Švarcenegers ir dzimis Austrijā-Ungārijā Sesīlijā (dzimusi Hinterleitnere, 1878-1968) un Karlā Švarcenegerā (1872-1927).

Viņš bija sportists un mīlēja mūziku.

Dalība NSDAP un SA

Saskaņā ar dokumentiem, ko 2003. gadā no Austrijas Valsts arhīviem ieguva Los Angeles Times, Švarcenegers brīvprātīgi pieteicās iestāties nacionālsociālistu partijā 1938. gada 1. martā, vienpadsmit dienas pirms valsts aneksijas, pēc kura Austrija pēc pievienošanas 1938. gada 12. martā kļuva par nacistiskās Vācijas sastāvdaļu. 

Atsevišķs Vīzentāla centra iegūtais ieraksts liecina, ka viņš izteicis vēlēšanos pievienoties pirms aneksijas, bet tika uzņemts tikai 1941. gada janvārī.

Švarcenegers arī iesniedza pieteikumu iestāties NSDAP paramilitārajā spārnā Sturmabteilung (SA) 1939. gada 1. maijā, gadu pēc Austrijas aneksijas, laikā, kad SA skaitliskais sastāvs mazinājās.

1940. gadā SA bija 900 000 biedru, salīdzinot ar 4,2 miljoniem 1934. gadā. Šis sešu gadu SA dalības samazinājums bija saistīts ar trīs dienu tīrīšanu, kas pazīstama kā Garo nažu nakts, turpinājums, tā bija torāla politiskā tīrīšana, ko Ādolfs Hitlers veica pret SA, kuru tajā laikā nacistu partijas augstākā ranga militārie un rūpnieciskie līderi uzskatīja par pārāk radikālu un pārāk spēcīgu.

Militārā karjera

Švarcenegers dienēja Austrijas armijā no 1930. līdz 1937. gadam, ieguva eskadras vadītāja pakāpi un 1937. gadā kļuva par policistu.

Pēc iestāšanās Vērmahtā 1939. gada novembrī Švarcenegers tika paaugstināts par Hauptfeldwebel (lauka žandarmērijas vecākais seržants) Feldgendarmerie, kas darbojās kā militārās policijas vienība. Viņš dienēja Polijā, Francijā, Beļģijā, Ukrainā, Lietuvā un Krievijā. Viņa vienība bija Feldgendarmerie-Abteilung 521 (mot.), Kas bija daļa no 4. tanku grupas.

1942. gada 22. augustā kaujā Krievijā ievainotais Švarcenegers tika apbalvots ar Dzelzs krusta I un II pakāpēm par drosmi, Austrumu frontes medaļu vai nozīmi par ievainojumiem; viņš arī guva nopietnu medicīnisko palīdzību pēc gūtajām traumām. Sākotnēji ārstēts militārajā hospitālī, kur, saskaņā ar ierakstiem, Švarcenegers cieta arī no atkārtotām malārijas lēkmēm, kuru dēļ viņš tika norakstīts rezervē 1944. gada februārī.

Pēc pasludināšanas par nederīgu aktīvam dienestam viņš atgriezās Grācā, Austrijā, kur tika norīkots strādāt. par pasta inspektoru.

Medicīnas reģistros viņu raksturo kā “mierīgu un uzticamu cilvēku, kas nav īpaši izcils”, un savu intelektu vērtē kā “vidēju”. Vīnes Austrijas pretošanās dokumentācijas centra vēsturniece Ursula Švarca secināja, ka Švarcenegera karjera ir diezgan raksturīga viņa paaudzei un ka nav pierādījumu, kas viņu tieši saistītu ar kara noziegumiem vai vardarbību pret civiliedzīvotājiem.

Policista karjeru viņš atsāka 1947. gadā.

Vēlākā dzīve un nāve

Švarcenegers 1945. gada 5. oktobrī apprecējās ar karā krituša frontinieka atraitni Aurēliju "Relie" Jadrna (1922. gada 29. jūlijs - 1998. gada 2. augusts) Mürstegā, Šteermarkē, Austrijā.

Vēlāk viņiem piedzima divi dēli - Meinhards (1946) un Arnolds (1947);

Diemžēl, Meinhards aizgāja bojā 1971. gada 20. maijā paša izraisītā autoavārijā, braukšanas reibumā dēļ. Arnolds nopietni pievērsās sportam un, pārceļoties uz ASV, uztaisīja spīdošu aktiera. vēlāk arī politiķa karjeru.

Gustavs Švarcenegers mira no insulta Veizā, Šteiermarkā, Austrijā, 1972. gada 13. decembrī 65 gadu vecumā, kur viņš bija pārcēlts darbā kā policists.

Apglabāts Veicas kapsētā.

Aurēlija Jadrnija Švarcenegere, 76 gadu vecumā 1998. gada augustā, apmeklējot Veisas kapsētu, nomira no sirdslēkmes un tika apglabāta blakus vīram.

Viņa dēls Arnolds Švarcenegers laikrakstā Pumping Iron norādīja, ka viņš neapmeklēja tēva bēres, bet vēlāk šo ziņu atsauca, paskaidrojot, ka tas ir pastāsts, kuru viņš aizņēmās no kāda profesionāla boksera, lai radītu iespaidu, ka personīgā dzīve viņam ir mazāk svarīga nekā viņa sporta treniņu grafika izjaukšana.

Ziņu pārskati par Gustava Švarcenegera nacionālsociālistu saitēm pirmo reizi parādījās 1990. gadā, kad Arnolds Švarcenegers pats lūdza Simona Vīzentāla centru - organizāciju, kuru viņš jau sen materiāli atbalsta - izpētīt tēva pagātni. Centrs atrada viņa tēva armijas ierakstus un dalību NSDAP, taču neatrada nekādu saistību sava ietekmīgā sponsora tēvam ar kara noziegumiem vai paramilitāro Šutzstaffelu (SS).

Mediju interese atjaunojās, kad 2003. gada vēlēšanās Arnolds kandidēja uz Kalifornijas gubernatora posteni un pret viņu sākās kompromatu apzināta vākšana.

Ir svarīgi atzīmēt, ka Arnolds ienāca Kenediju ģimenes klanā - viņa sieva ( precējušies no 1986. līdz 2017. gadam) bija Marija Ouvingas Šraivera.  ir Amerikas Savienoto Valstu 35. prezidenta Džona Kenedija māsasmeita, viņas māte Junisa Kennedija Šraivera bija prezidenta māsa, kura nopietni darbojās ar sportu saistītajā sabiedriskajā dzīvē.