Vasilijs Vereščagins (krievu: Василий Васильевич Верещагин; dzimis 1842. gada 26. oktobrī, miris 1904. gada 13. aprīlī) bija krievu gleznotājs. Gleznojis eksotiskas sadzīves ainas, tomēr visplašāko ievērību ieguvis kā batālists.

Dzimis muižnieku ģimenē.

Mācījās Sanktpēterburgas Jūras kadetu korpusā, bet pēc tā beigšanas, no 1860. līdz 1863. gadam - Sanktpēterburgas mākslas akadēmijā.

Papildinājies Parīzē pie Žana Leona Žeroma. 1867. gadā kļuva par mākslinieku Krievijas Turkestānas ģenerālgubernatora Konstantīna Kaufmaņa karaspēkā. Samarkandā piedalījās karadarbībā, par ko saņēma Svētā Jura Ordeni.

Kļuva plaši pazīstams pēc 1871. gada, kad Minhenē ierīkoja savu ateljē. 

Krievu—turku kara laikā piedalījās kaujas pie Šipkas un Plevnas aplenkumā.

Bez piedalīšanās karadarbībā plaši ceļoja pa daudzām eksotiskām valstīm, kuru dzīves ainas attēloja savos darbos.

Kritis Krievijas—Japānas karā laikā pie Portartūras, nogrimstot flotes flagmanim eskadriļas bruņukuģim "Petropavlovska".