Kazimirs Vaičonis
- Dzimšanas datums:
- 19.08.1921
- Miršanas datums:
- 09.11.2002
- Mūža garums:
- 81
- Dienas kopš dzimšanas:
- 37515
- Gadi kopš dzimšanas:
- 102
- Dienas kopš miršanas:
- 7848
- Gadi kopš miršanas:
- 21
- Kategorijas:
- Diriģents, Dzejnieks, Garīdznieks (priesteris,mācītājs, mulla, rabīns,..), Ērģeļnieks
- Tautība:
- lietuvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Vecākās paaudzes jēkabpilieši, kuri katoļu draudzi apmeklēja pagājušā gadsimta 60. gados, iespējams, atceras ērģelnieku Kazimiru. Tajā laikā viņš vadīja arī nelielo baznīcas kori. Reti kurš vairs atminas ērģelnieka uzvārdu, tik vien kā – «nu bija tāds lietuvietis Kazimirs». Kāda jēkabpiliete gan atcerējās savulaik mammas teikto, ka viņš bijis priesteris, kuram vara atņēmusi visas garīdznieka tiesības. Izrādās, ka šis cilvēks ar neparastu un ļoti smagu mūža gājumu, desmit gadus dzīvodams Jēkabpilī, ir rūpējies, lai ticība un Dieva vārds neizzustu arī daudzu jēkabpiliešu sirdīs. Kaut gan viņam tas nebija atļauts. Kazimirs Vaičonis (19.08.1921. - 09.11.2002.) dzimis Lietuvas mazpilsētā Panemunelē. Otrā pasaules kara gados studēja Viļņas garīgajā seminārā un 1945. gada 28. oktobrī tika iesvētīts par priesteri. Kalpoja dažādās Lietuvas draudzēs līdz 1949. gada 29. jūnijam, kad viņu par garīdznieka pienākumu veikšanu arestēja. Ārpustiesas kārtā K. Vaičonim piesprieda 10 gadus ieslodzījumā labošanas darbu nometnē un vēl 5 gadus nometinājumā. Pavadījis gadu Karagandā, prāvests Kazimirs pēkšņi tika pārvests uz Viļņu, lai viņu nopratinātu jaunā lietā par darbošanos kādreizējā katoļu jaunatnes organizācijā «Aušros Vartų kolegija» («Aušras vārtu kolēģija»). Pratināšanā K. Vaičonis pateicis, ka ne uz vienu jautājumu neatbildēs, jo aizvadītajā gadā ir pietiekoši redzējis, kā šī vara izrīkojas ar cilvēkiem. Sevišķās apspriedes nolēmums – par pretpadomju aģitāciju 25 gadi soda nometnē un 10 gadi nometinājumā. Tālāk - ogļu šahtas Vorkutā. 1953. gada jūlijā pēc Staļina nāves tur notika ieslodzīto sacelšanās, kuru 1. augustā nežēlīgi apspieda. To izjuta arī K. Vaičonis, kad gandrīz līdz nāvei piekauts un iemests karcerī, brīnumainā kārtā tomēr izdzīvoja. Sekoja cietums «Kresti» («Krusti»), tad ogļu raktuves Intā un 1956. gadā īpašā režīma cietums Vladimirā (viens no visstingrākā režīma cietumiem, kur ieslodzīja sevišķi «bīstamus recidīvistus»). Cietumā viņš sagaidīja ziņu, ka ieslodzījums no 25 gadiem ir samazināts uz 10. Un tad vēlreiz Vorkuta. Izdzīvot šajos moku ceļos palīdzēja tikai nešaubīgā ticība un lūgšanas. 1959. gadā Kazimiru Vaičoni atbrīvoja, bet bez tiesībām dzīvot Lietuvā un, protams, ar aizliegumu veikt pastorālu darbu. Iespējamā Dzimtenei tuvākā vieta, kur atļauts apmesties, bija Pleskavas apgabalā pie Latvijas robežas. Pēc pusgada Kazimirs drīkstēja pārcelties uz Latviju - ar reģistrāciju Rēzeknē, kur strādāja celtniecībā. 1960. gadā K. Vaičonis pārbrauca uz Jēkabpili. Jēkabpilī Kazimirs strādāja celtniecībā, cukurfabrikā un ķieģeļu rūpnīcā, siltumnīcās un citviet. Mitinājās īrētos dzīvokļos. Nav īsti zināms, kā tas bija iespējams, bet jau Rēzeknē vienā no katoļu baznīcām viņš bija spēlējis ērģeles, un Jēkabpils Romas katoļu baznīcā, kuras prāvests 60. gados bija Alberts Leitāns, Kazimirs kļuva par pastāvīgu ērģelnieku un kora vadītāju. Ir ziņas, ka īrētajā miteklī ar mājas saimnieces piekrišanu K. Vaičonis bija iekārtojis lūgšanu telpu ar nelielu altāri un regulāri slepus noturējis Svēto Misi (atšķirībā no laicīgās varas baznīca viņam nebija atņēmusi priestera tiesības). Dievkalpojumos parasti piedalījušies daži uzticami kaimiņi un dzīvokļa saimniece, kura pratusi atbildēt un atdziedāt latīniski. 1970. gadā K. Vaičonis saņēma atļauju atgriezties Lietuvā un ierobežotā apjomā kalpot baznīcā. Priesteri Kazimiru Lietuvā zina kā talantīgu dzejnieku, tulkotāju, teoloģisku apcerējumu autoru, izcilu garīdznieku. Garīga satura un patriotiskus dzejoļus viņš sacerēja jau, būdams apcietinājumā. Dzīvodams Latvijā, Kazimirs pilnībā iemācījās latviešu valodu un pēc tam atdzejoja lietuviski Raiņa, Aspazijas un citu mūsu dzejnieku darbus, kas vēlāk ir publicēti Lietuvā. Kā jau minēts, Kazimira Vaičoņa dzīvesgājums Lietuvas sabiedrībai ir labi zināms, jo viņš ir viens no šīs tautas izciliem dēliem. Arī mūsu pilsētai, apzinot savu vēsturi, būtu goda lieta izcelt no aizmirstības šī cilvēka vārdu un darbus. Tamdēļ lūgums atsaukties ikvienu, kam ir kāda informācija par Kazimiru Vaičoni, fotogrāfijas, dokumenti u. c., atmiņas par viņu kā ērģelnieku un baznīcas kora vadītāju, par viņa maizes darbu dažādās rūpnīcas un celtniecības objektos. Īpaši vērtīgi būtu uzzināt, kurā mājā atradās viņa dzīvoklis, kur bija slepenā lūgšanu vieta, un šīs mājas saimnieces vārdu. Lūdzu zvaniet: t. 28308513 vai rakstiet e-pasts: [email protected]. Iegūtie materiāli tiks izmantoti, veidojot grāmatu par Jēkabpils Romas katoļu baznīcas vēsturi. (bdaugava.lv)
Nav pesaistītu vietu
Nav norādīti notikumi